Alcheimera slimību parasti uztver kā smadzeņu slimību, tomēr arvien vairāk pierādījumu liecina, ka daļa procesu, kas izraisa nervu šūnu bojāeju, var sākties ārpus smadzenēm. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Neuroscience, pētnieki apraksta iespējamu saikni starp imūnsistēmas darbību un Alcheimera slimībai raksturīgo neirodeģenerāciju.

Pētnieki iepriekš bija konstatējuši, ka pelēm ar paaugstinātu tau proteīna līmeni smadzenēs lielā daudzumā uzkrājas T šūnas. Tau ir viens no diviem galvenajiem proteīniem, kas saistīti ar Alcheimera slimību. Kad zinātnieki T šūnas iznīcināja vai bloķēja, nervu šūnu bojājumi samazinājās, norādot, ka šo imūno šūnu ietekmēšana nākotnē varētu kļūt par ārstēšanas virzienu.

“Vēl pirms neilga laika lielākā daļa cilvēku, arī es, neuzskatīja, ka imūnreakcija būtu iesaistīta neirodeģeneratīvās slimībās, ko izraisa olbaltumvielu uzkrāšanās smadzenēs,” sacīja Vašingtonas Universitātes Sentluisā neirologs Deivids Holcmans, abu pētījumu vadošais autors. Viņš piebilda, ka pētījumi apliecina šo šūnu nozīmi un to iespējamo izmantošanu nākotnes terapijā.

Imūnās šūnas varētu tikt aktivizētas ārpus smadzenēm

Jaunajā darbā pētnieki pētīja CD8+ T šūnas. Parasti tās iznīcina vēža, bojātas vai citādi patoloģiskas šūnas. Eksperimenti ar pelēm liecināja, ka šīs šūnas smadzenēs var nonākt pēc mijiedarbības ar tā dēvētajām 1. tipa konvencionālajām dendritiskajām šūnām jeb cDC1.

cDC1 šūnas darbojas kā imūnsistēmas “sargi”: tās atpazīst potenciālus draudus pēc molekulārajām pazīmēm un par tiem informē CD8+ T šūnas. Šo procesu sauc par krustenisko prezentāciju. Tas sagatavo CD8+ T šūnas imūnreakcijai, taču, ja tās nonāk smadzenēs, tā var veicināt iekaisumu un nervu šūnu bojāeju.

Pelēm, kas bija ģenētiski modificētas, lai attīstītos tau patoloģija, cDC1 šūnu iznīcināšana vai to krusteniskās prezentācijas spējas traucēšana būtiski samazināja neirodeģenerācijas un neiroiekaisuma pazīmes. Tika novērots arī mazāks CD8+ T šūnu skaits smadzenēs, kas liecina par cDC1 nozīmi šo šūnu aktivizēšanā un iekļūšanā smadzenēs.

Tajā pašā laikā cDC1 funkciju izmaiņas būtiski nemainīja tau daudzumu peļu smadzenēs. Tas norāda, ka, lai gan neirodeģenerācija ir saistīta ar tau uzkrāšanos, imūnreakcija varētu būt nozīmīgāks smadzeņu bojājumu tiešais veicinātājs.

Iespējamā loma kakla limfmezgliem

cDC1 šūnas smadzenēs tika atrastas reti, arī gadījumos, kad dzīvniekiem bija izteikta neirodeģenerācija. Tāpēc pētnieki izvirzīja pieņēmumu, ka CD8+ T šūnu aktivizēšana notiek ārpus smadzenēm. Atsevišķs eksperiments sniedza tam pamatojumu: T šūnas, šķiet, tika aktivizētas kakla dziļajos limfmezglos.

Šie limfmezgli var būt saistīti ar smadzeņu atkritumvielu novadīšanu, un jaunākie pierādījumi liecina, ka to darbības traucējumiem varētu būt nozīme tādās neiroloģiskās slimībās kā Alcheimera slimība.

Pētnieku hipotēze paredz šādu ķēdi: tau patoloģija izraisa nervu šūnu bojājumus, kuru rezultātā atbrīvojas antigēni. Tie var nonākt kakla dziļajos limfmezglos, kur cDC1 šūnas aktivizē CD8+ T šūnas. Pēc tam T šūnas dodas atpakaļ uz smadzenēm, izraisot neiroiekaisumu un veicinot neirodeģenerāciju.

Šī hipotēze vēl jāapstiprina turpmākos pētījumos, tomēr tā paver iespēju meklēt ārstēšanas metodes, kas vērstas ne tikai uz smadzenēm, bet arī uz to limfātiskajiem procesiem. Holcmans norādīja, ka šādā gadījumā zālēm, iespējams, nebūtu obligāti jāiekļūst centrālajā nervu sistēmā un jāpārvar hematoencefāliskā barjera.

T šūnu darbības ietekmēšanai jau pastāv dažādas pieejas, kas plaši pētītas un apstiprinātas citu slimību ārstēšanai. Tomēr to izmantošana neirodeģeneratīvo slimību gadījumā vēl nav pietiekami izpētīta.