Valsts kontrole veikusi revīziju par ārvalstu darbaspēka piesaistes atbilstību Latvijas darba tirgus vajadzībām un darba atļauju iegūšanas sistēmas efektivitāti. Revīzijā secināts, ka valstī nav izveidota skaidra, darba tirgus vajadzībās balstīta pieeja ārvalstu darbaspēka piesaistei.

Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm Latvijai nepieciešami darbinieki. Tāpat nav izveidoti pietiekami mehānismi šādas politikas īstenošanai. Valsts kontrole norāda, ka darba atļauju saņemšanas process ir ilgs, grūti prognozējams un administratīvi nesamērīgs, savukārt kontroles mehānismi ne vienmēr garantē, ka piešķirtās atļaujas tiek izmantotas paredzētajam mērķim.

Darbaspēka trūkums un sabiedrības bažas

Ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību veicina iedzīvotāju skaita samazināšanās, zemā dzimstība un darbaspēka trūkums vairākās nozarēs. Pieaugot labklājības līmenim, sarūk to cilvēku skaits, kuri gatavi strādāt smagu un mazāk atalgotu darbu, piemēram, lauksaimniecībā, būvniecībā, rūpniecībā un transportā.

Vienlaikus migrācija Latvijā ir politiski un sociāli jutīgs jautājums. Sabiedrībā pastāv bažas par iespējamu noziedzības pieaugumu, kā arī par latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes apdraudējumu. Šīs bažas pastiprina Latvijas vēsturiskā pieredze — iedzīvotāju zaudējumi pasaules karos un masveida imigrācija PSRS okupācijas laikā.

Tomēr pašreizējā situācija atšķiras no padomju okupācijas perioda. Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, izglītības sistēma pāriet uz mācībām latviešu valodā, bet valsts pārvaldes dokumentācija tiek kārtota latviski. Tas rada priekšnoteikumus, lai iebraucēji būtu jāintegrē Latvijas sabiedrībā ar skaidrām valodas un tiesiskās uzvedības prasībām.

Darba atļauju sistēmas nozīme sarūk

Latvija atrodas vienotā Eiropas Savienības darbaspēka tirgū, tāpēc pārmērīgi sarežģīta darba atļauju kārtība mudina darba devējus izmantot citus darbaspēka piesaistes modeļus. Valsts kontrole norāda, ka uz Latviju no citām ES valstīm norīkoto trešo valstu pilsoņu skaits viena gada laikā pieaudzis no 972 līdz 1863 cilvēkiem.

“Jo vairāk ārvalstu darbaspēka piesaiste pāriet uz citiem Eiropas Savienības regulētiem modeļiem, jo mazāka kļūst Latvijas darba atļauju sistēmas praktiskā nozīme un valsts iespējas ietekmēt ārvalstu darbaspēka piesaisti,” secina Valsts kontrole.

Tādējādi stingrāka Latvijas darba atļauju iegūšanas kārtība pati par sevi neaptur darbaspēka ieplūšanu, bet var novirzīt to uz mehānismiem, kurus Latvija kontrolē mazāk. Ārvalstu darbinieki no valstīm ārpus ES jau lielākoties legāli strādā būvniecībā, lauksaimniecībā, rūpniecībā un transportā. Kurjeru vidū redzamā migrācijas daļa ir politiski pamanāma, taču ekonomiski tā nav lielākā.

Politiskajā retorikā darbaspēka trūkumu bieži tiek mēģināts sasaistīt ar aicinājumiem veicināt aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Tomēr nav skaidrs, vai atgriezušies tautieši būtu gatavi uzņemties tos pašus zemu atalgotus un fiziski smagus darbus, kurus viņi savulaik veica ārvalstīs.

Tāpēc Latvijai būtu jāizstrādā skaidra darbaspēka piesaistes stratēģija, kurā noteikts, kādām nozarēm un profesijām ārvalstu darbinieki nepieciešami, kādā apjomā viņus drīkst piesaistīt un kā nodrošināt kontroli pār nodarbinātības nosacījumiem un integrāciju. Lai arī priekšvēlēšanu periods nav labvēlīgākais laiks šādam lēmumam, no problēmas risināšanas ilgtermiņā izvairīties nebūs iespējams.