Tualetes ikdienas lietošana nozīmē, ka tās virsmās un ūdenī var uzkrāties dažādi mikroorganismi, tostarp potenciāli bīstamas baktērijas un vīrusi. Tāpēc roku mazgāšana pēc tualetes apmeklējuma ir svarīga, tomēr jauns pētījumu apskats liecina, ka ar to vien var nepietikt, lai novērstu saskari ar mikrobiem.
Noskalojot tualeti, rodas augšupvērsta aerosolu plūsma. Tā var sasniegt pieauguša cilvēka elpošanas zonu un gaisā saglabāties aptuveni 20 sekundes. Šie aerosoli pārsvarā sastāv no ūdens, bet tajos var būt arī bioaerosoli — gaisā esošas daļiņas, kuru izcelsme ir bioloģiska. Daļa no tām var saturēt veselus mikroorganismus, tostarp baktērijas vai vīrusus.
Ko atklāja 22 pētījumu apskats
Pētnieki no Austrālijas veica sistemātisku literatūras apskatu, analizējot 22 pētījumus par tualetes noskalošanas radītajiem aerosoliem. Pētījumu autori norāda, ka iepriekšējie rezultāti ir sadrumstaloti un būtiski atšķiras, jo eksperimentos izmantotas dažādas metodes, mērīti atšķirīgi mikroorganismi un ne vienmēr ņemta vērā telpas ventilācija, tualetes uzbūve un noskalošanas hidraulika.
“Tualetes noskalošana rada turbulenci, kas var izdalīt aerosolus apkārtējā gaisā,” skaidroja pētījuma vadošā autore Lira Adijani no Flindersa Universitātes. Dažos pētījumos aerosoli konstatēti pieauguša cilvēka elpošanas augstumā, kas norāda uz iespējamu ieelpošanas risku.
Mikroorganismi var nonākt tualetes ūdenī lietošanas laikā vai arī būt jau noskalošanai izmantotajā ūdenī. Jo vairāk mikrobu atrodas tualetē, jo vairāk bioaerosolu var nonākt gaisā. Pētījumos, kuros tualetes ūdens tika papildināts ar mikroorganismiem vai fluorescējošām daļiņām, lielāka mikrobu koncentrācija bija saistīta ar lielāku bioaerosolu koncentrāciju. To līmenis bieži bija augstāks tualetes poda sēdekļa tuvumā.
Tīrība, noskalošanas spēks un vāks
Pētījuma autori uzsver, ka regulāra tualetes un tuvumā esošo virsmu tīrīšana var ierobežot mikrobu vairošanos un, iespējams, samazināt bioaerosolu daudzumu pēc noskalošanas. Nozīme ir arī pašai noskalošanai: spēcīgākas un lielāka tilpuma noskalošanas parasti izdala vairāk mikrobu un aerosolu.
Tas liecina, ka bioaerosolu daudzumu varētu samazināt, izvēloties tualetes ar mazāku noskalošanas tilpumu vai izmantojot mazāka tilpuma režīmu, ja tāds pieejams. Apskatā netika atrasta būtiska saistība starp aerosolu līmeni un ventilāciju vai poda vāka stāvokli, tomēr autori norāda, ka abi faktori var ietekmēt aerosolu pārvietošanos telpā.
Ventilācija var palīdzēt aerosolus izkliedēt, savukārt aizvērts vāks dažos pētījumos šķita spējīgs kavēt to celšanos uz augšu. Vienlaikus tas neapturēja aerosolu izplatīšanos pilnībā — tie varēja izkļūt uz sāniem caur spraugām starp vāku un sēdekli.
“Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, es ieteiktu pirms noskalošanas aizvērt poda vāku, ja tas ir pieejams, kā piesardzības pasākumu, lai mazinātu iespējamu ieelpošanu,” sacīja Adijani. Viņa uzsvēra, ka vāks pilnībā nenovērš aerosolu izkļūšanu.
Pētnieki norāda, ka vēl nepieciešami papildu pētījumi, lai izstrādātu tualetes konstrukcijas un inženiertehniskus risinājumus bioaerosolu samazināšanai, īpaši slimnīcās un citās augsta riska vietās, kur infekcijas var būt bīstamākas. Pētījums publicēts izdevumā Science of the Total Environment.
Zinātne
Zinātne
Zinātne
Zinātne