Tesla paziņojusi, ka tagad ir gatava ražot simtiem humanoīdo Optimus robotu. Pēc uzņēmuma aplēsēm tas ir aptuveni desmitkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 2026. gada otrā ceturkšņa līmeni.

Ja pašreizējā ražošanas tendence saglabāsies, Tesla līdz gada beigām varētu piegādāt aptuveni 1000 Optimus vienību nedēļā. Taču līdz ar fiziskās ražošanas kāpumu uzņēmums atzinis, ka roboti joprojām ir tālu no spējas patstāvīgi veikt vispārīgus, iepriekš neapgūtus uzdevumus.

Ražošanas apjoms vairs nav galvenais ierobežojums

Lai gan Tesla spēj palielināt robotu skaitu, to praktisko lietderību joprojām ierobežo uzdevumu apguves problēmas. Ziņojumā minētas arī grūtības ar piegādātājiem, neprecīzi savietotām detaļām un Optimus plaukstu konstrukciju.

Tādējādi ražošanas apjoms vairs nav galvenais šķērslis Optimus ieviešanai. Problēma, tēlaini izsakoties, vairs nav robota ķermenis, bet gan tā smadzenes jeb sistēma, kas ļauj robotam saprast un pielāgoties.

Lai Optimus būtu patiesi noderīgs rūpniecībā, tam jāspēj vispārināt apgūto. Tas nozīmē, ka robotam vajadzētu spēt “sākt darbu uzreiz” un veikt vienkāršus uzdevumus, neprasot plašu apmācību katrai nelielai uzdevuma variācijai. Ideālā gadījumā tikko izgatavotam robotam būtu jāspēj saprast vienkāršu norādi un rīkoties līdzīgi jaunam cilvēkdarbiniekam, piemēram, paņemt visas kastes un novietot tās plauktā B.

Šāds šķietami vienkāršs uzdevums prasa atpazīt dažāda izmēra un svara kastes, pacelt nokritušas kastes un apiet šķēršļus. Pašlaik Optimus to nespēj veikt pietiekami uzticami.

Tesla sistēma spēj izpildīt uzdevumus, kuriem tā ir īpaši apmācīta, taču nepazīstamas situācijas var izraisīt neprognozējamu uzvedību. Turklāt pat samērā vienkāršu jaunu uzdevumu apguve, kā norādīts ziņojumā, var prasīt vairākas dienas.

Uzvedību bibliotēka un vairāk nekā 500 000 apmācības stundu

Lai šo problēmu risinātu, Tesla veido fundamentālu uzvedību bibliotēku. Tajā ietilpst tādas pamatdarbības kā satveršana, celšana, iešana, novietošana un manipulēšana ar priekšmetiem. Uzņēmuma iecere ir panākt, lai mākslīgā intelekta “smadzenes” šīs darbības varētu apvienot jaunos veidos.

Tesla esot uzkrājusi vairāk nekā 500 000 stundu apmācības datu un turpina tos vākt, izmantojot kustību uztveršanas tērpus un cilvēkus ar kamerām.

Optimus plaukstu mehāniskās problēmas

Tomēr robotam ir arī mehāniski trūkumi, īpaši plaukstu konstrukcijā. Cilvēka plauksta ir sarežģīts bioloģisks mehānisms, kas nodrošina precīzu motoriku, taustes uztveri un spēku. To atveidot metālā ir ļoti grūti, un Optimus plaukstā nepieciešamas vairāk nekā 100 atsevišķas detaļas.

Šo detaļu montāža ir laikietilpīga un prasa daudz roku darba. Pat nelielas kļūdas var nozīmēt nepieciešamību detaļas pārveidot vai montāžu veikt atkārtoti.

Problēmas rada arī taustes sensoru izturība. Tesla iespējamais risinājums ir nomaināms sensoru “cimds”, lai bojāta sensora dēļ nebūtu jāmaina visa robota plauksta.

Tas ir būtiski arī no komerciālā viedokļa, jo robots nav vērtīgs tikai tāpēc, ka spēj darbu paveikt vienu reizi. Tam jāspēj konkrēto uzdevumu veikt tūkstošiem vai pat miljoniem reižu, nesalūstot.

Tāpēc Tesla lielākais izaicinājums, iespējams, vairs nav Optimus ražošana lielā apjomā, bet gan šo robotu lietderība lielā apjomā. Kamēr tie nespēs ar minimālu apmācību pielāgoties jauniem uzdevumiem un izturēt ikdienas rūpnieciskā darba slodzi, masveida ražošana pati par sevi nebūs pietiekama, lai humanoīdie roboti kļūtu patiesi pārveidojoša tehnoloģija.