El Niño – periodiska okeāna un atmosfēras parādība tropiskajā Klusajā okeānā – šovasar ir atgriezusies un, pēc meteorologu vērtējuma, kļūst arvien spēcīgāka. ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde (NOAA) prognozē, ka tā varētu turpināties līdz 2027. gada pavasarim, ietekmējot laikapstākļus dažādos pasaules reģionos.
Par El Niño dēvē neparastu jūras virsmas ūdens sasilšanu Klusā okeāna tropiskajā joslā. Šis cikls parasti atkārtojas ik pēc diviem līdz septiņiem gadiem un ilgst vairākus mēnešus. Tā ietekme neaprobežojas ar okeānu: mainoties atmosfēras cirkulācijai, dažviet pieaug vētru, spēcīgu nokrišņu un plūdu risks, citviet iespējams ilgstošs sausums un augstāka gaisa temperatūra.
Nosaukumu parādībai savulaik devuši Dienvidamerikas zvejnieki, kuri ap Ziemassvētkiem piekrastē periodiski novēroja siltāku ūdeni. Spāņu valodā El Niño nozīmē “mazais zēns”. Pretējs cikls ir La Niña jeb “mazā meitene”, kad Klusā okeāna tropiskās daļas virsmas ūdeņi kļūst neparasti vēsi. La Niña epizodes var ilgt pat trīs gadus; iepriekšējā norise turpinājās aptuveni 31 mēnesi – no 2020. gada beigām līdz 2023. gada sākumam.
Pastāv iespēja, ka notikums būs vēsturiski spēcīgs
Iepriekšējais El Niño ilga apmēram gadu – no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada maijam. Tas pastiprināja pasaules karstumu, un dažādos reģionos sakrita ar smagiem sausumiem, plūdiem, jūras karstuma viļņiem un koraļļu balēšanu. El Niño bija viens no faktoriem, kas veicināja 2024. gada kļūšanu par siltāko gadu globālo novērojumu vēsturē.
Pašreizējo epizodi daļa komentētāju dēvē par “super El Niño”, lai gan tas nav formāls zinātnisks termins. Ar to parasti saprot situāciju, kad jūras virsmas temperatūra attiecīgajā Klusā okeāna zonā paceļas vismaz par 2 grādiem virs ilgtermiņa vidējā rādītāja. NOAA norādījusi, ka šī robeža jau ir pārsniegta.
Aģentūra lēš, ka 2026.–2027. gada ziemeļu puslodes rudenī un ziemā ļoti spēcīga El Niño iespējamība pārsniedz 90%. Savukārt 2026. gada oktobra–decembra periodā pastāv 69% varbūtība, ka tā spēks pārspēs El Niño epizodes, kas reģistrētas kopš 1950. gada.
Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta ilgtermiņa prognožu vadītājs profesors Adams Skaifs uzsver, ka tipiska El Niño laikā ekvatoriālā Klusā okeāna ūdens temperatūra paaugstinās par vienu līdz diviem grādiem, bet divu grādu pieaugums jau ir ļoti liels notikums. Ja prognoze piepildīsies, šī epizode ievērojami pārsniegšot neseno pieredzi gan pēc intensitātes, gan pēc ietekmes uz laikapstākļiem pasaulē.
Klimata pārmaiņas pievieno papildu slodzi
Zinātnieki vēl turpina pētīt, kā tieši cilvēka izraisītā klimata sasilšana maina El Niño biežumu un spēku. Tomēr daļa pētījumu liecina, ka globālā sasilšana var veicināt intensīvākus El Niño notikumus. Fosilā kurināmā dedzināšana enerģētikā un transportā palielina siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju, tādēļ atmosfērā un okeānos uzkrājas aizvien vairāk siltuma.
El Niño šo jau tā sasilstošo sistēmu papildina ar vēl vienu siltuma impulsu. Meteorologi skaidro, ka lielu El Niño laikā okeāns atmosfērā atdod vairāk siltuma, tāpēc globālās vidējās temperatūras kāpums īpaši izteikti var parādīties kalendārajā gadā pēc parādības ziemas maksimuma. Tādēļ 2027. gads varētu pārspēt 2024. gada rekordu un uz laiku globāli pārsniegt 1,5 grādu sasilšanas līmeni salīdzinājumā ar pirmsindustriālo periodu.
Lielbritānijā rudenī un ziemā tiek gaidīti vairāk nokrišņu un vētru. Šāda prognoze seko vasarai, kurā Eiropu skāra karstuma viļņi, bet Anglijā tika piedzīvots sausākais jūlijs 190 gadu laikā. Sausums skāris 71,3% Anglijas teritorijas un visu Velsu, radot papildu slodzi ūdensapgādei, lauksaimniecībai, savvaļai, neatliekamajiem dienestiem un infrastruktūrai.
El Niño nav klimata pārmaiņu cēlonis, taču tas var pastiprināt to radīto fonu. Dabiskās klimata svārstības un cilvēka radītā sasilšana vienlaikus palielina risku, ka karstums, sausums, lietusgāzes un vētras kļūs gan intensīvākas, gan postošākas.
Zinātne
Zinātne
Zinātne
Zinātne