Kublai hans un nogrimušais zelta kuģis
1215. gada 23. septembrī Mongolijā piedzima Kublai hans — Juaņu dinastijas Ķīnā dibinātājs un Čingishana mazdēls. Viņš pabeidza Ķīnas iekarošanu, ko 1211. gadā bija sācis viņa vectēvs, un vienlaikus kļuva par visas Mongolijas valdnieku. Līdz Kublai hana nāvei viņa impērija stiepās no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, bet dienvidos sasniedza Irānu un Afganistānu.
1641. gadā pie Anglijas krastiem nogrima angļu tirdzniecības kuģis The Merchant Royal, uz kura atradās vairāk nekā 100 000 mārciņu zelta. Kuģis bija ceļā no Kadisas Spānijā uz mājas ostu Londonā, kad tā korpusā sākās spēcīga sūce. Vēlāk, kuģim pie Land’s End Kornvolas piekrastē nonākot vētrā, salūza sūkņi, un kuģis nogrima, paņemot līdzi 18 cilvēkus.
Uz klāja esošā zelta vērtība mūsdienu naudā tiek lēsta vairāk nekā 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā, padarot šo vraku par vienu no visu laiku vērtīgākajiem. Neraugoties uz daudzajiem mēģinājumiem to atrast, The Merchant Royal vraks joprojām nav uziets.
Tilta būvniece un Neptūna atklāšana
1843. gada 23. septembrī piedzima Emīlija Vorena Rēblinga, kas kļuva par vienu no galvenajām Bruklinas tilta pabeigšanas personām. Pēc tam, kad viņas vīrs saslima ar dekompresijas slimību, Rēblinga uzņēmās atbildību par to, lai jaunā tilta celtniecība tiktu pabeigta. Viņu bieži dēvē par vienu no pirmajām sievietēm inženierēm. Vēlāk viņa kļuva arī par redzamu sieviešu tiesību aizstāvi.
1846. gadā vācu astronoms Johans Gotfrīds Gale pirmoreiz novēroja Neptūnu — astoto planētu Saules sistēmā. Franču astronoms Urbēns Leverjē bija aprēķinājis iespējamo planētas atrašanās vietu, izmantojot Urāna orbītas datus, bet Gale šos aprēķinus pārbaudīja ar teleskopu. Pētnieki uzskata, ka Neptūnu agrāk bija redzējuši arī citi astronomi, tostarp Galileo Galilejs, taču viņi nebija sapratuši, ka novēro planētu. Tikai 17 dienas pēc Neptūna atklāšanas astronoms Viljams Lasels ar paštaisītu teleskopu atklāja vienu no tā pavadoņiem.
Rietumu šerifs un Holivudas zvaigzne
1919. gadā 70 gadu vecumā nomira Sets Buloks — šerifs, kurš kļuva pazīstams ar to, ka savaldīja Dienviddakotas štata Dedvudas pilsētu, kas tolaik bija viens no Mežonīgo Rietumu priekšposteņiem.
1920. gadā Bruklinā piedzima amerikāņu aktieris Mikijs Rūnijs. Viņš karjeru sāka kā bērns vodeviļas aktieris, bet atpazīstamību ieguva ar lomām mēmajā kino, vēlāk kļūstot par vienu no Holivudas zelta laikmeta slavenākajām zvaigznēm. Rūnijs visvairāk bija pazīstams ar Endija Hārdija lomu 16 filmu sērijā, kas tika izlaista no 1937. līdz 1958. gadam. Viņa privāto dzīvi pavadīja arī plaši apspriestas attiecības: aktieris bija precējies astoņas reizes, un šajās laulībās piedzima deviņi bērni. Rūnijs nomira 2014. gadā 93 gadu vecumā.
Kodolizmēģinājuma upuris un slepkavības lieta
1954. gadā 40 gadu vecumā no staru slimības nomira japāņu zvejnieks Aikiči Kubojama. Viņa kuģis bija nonācis radioaktīvajā nokrišņu zonā pēc ASV kodolizmēģinājuma “Castle Bravo”. Kubojamu uzskata par pirmo cilvēku, kurš nomira no ūdeņraža bumbas iedarbības.
1988. gadā Mels Ignatovs nogalināja savu draudzeni Brendu Sjū Šēferi, kad saprata, ka viņa plāno pārtraukt viņu attiecības. Slepkavības plānošanā viņš iesaistīja savu bijušo draudzeni Mēriju Ennu Šoru. Ignatovs aizveda Šēferi uz Šoras māju, kur viņu aizbāza ar aizbāzni un sasēja, fotografēja izaicinošās pozās, pēc tam izvaroja, seksuāli izmantoja un piekāva, līdz nogalināja ar hloroformu.
Tiesā Ignatovu attaisnoja slepkavībā, jo aizstāvība apgalvoja, ka Šēferi nogalinājusi Šora. Vēlāk Ignatovs atzinās slepkavībā, taču atkārtoti viņu tiesāt vairs nevarēja dubultās tiesāšanas aizlieguma dēļ. Par ar šo noziegumu saistītu nepatiesu liecību viņš tomēr izcieta sodu, bet lielāko daļu turpmākās dzīves pavadīja brīvībā. Ignatovs 2008. gadā 70 gadu vecumā nomira nelaimes gadījumā savā mājā.
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē
Šodiena Vēsturē