Amsterdamas vārds pirmoreiz minēts dokumentā

1275. gada 27. oktobrī Amsterdamas pilsētas nosaukums pirmoreiz parādījās Holandes grāfa Florisa V. nodevu koncesijā. Amsterdamu 13. gadsimtā nodibināja kā zvejnieku ciematu, bet tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļiem palīdzēja pilsētai strauji attīstīties.

17. gadsimtā Nīderlandes zelta laikmetā Amsterdama kļuva par nozīmīgu finanšu centru. 1602. gadā pilsētā tika izveidota pirmā modernā birža. Mūsdienās Amsterdama ir populārs tūrisma galamērķis, kur dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku.

Teodora Rūzvelta dzimšana

1858. gadā Ņujorkā piedzima Teodors Rūzvelts, kurš vēlāk kļuva par 26. ASV prezidentu un bija aizrautīgs dabas un āra aktivitāšu cienītājs. Viņa prezidentūras laikā ASV nacionālo parku sistēmā aizsargājamo teritoriju skaits tika divkāršots, kā arī tika pieņemts 1906. gada Senlietu likums.

Šis likums prezidentam ļāva pasludināt dažādas zemes teritorijas un būves par nacionālajiem pieminekļiem. Rūzvelta prezidentūras laikā sākās arī Panamas kanāla būvniecība, bet Krievijas un Japānas kara laikā viņš palīdzēja panākt pamieru starp abām valstīm.

Ņujorkā atklāj metro

1904. gada 27. oktobrī tika atklāts Ņujorkas metro. To pārvaldīja Interborough Rapid Transit Company jeb IRT, un sākotnēji sistēma savienoja 28 stacijas — no City Hall stacijas Manhetenas dienvidos līdz West 145th Street un Broadway pilsētas ziemeļos.

Nākamos 36 gadus metro tehniski pārvaldīja divi privāti uzņēmumi un atsevišķa pilsētai piederoša kompānija, kas radīja neskaidrības sistēmas darbībā. Ņujorkas pilsēta metro sistēmu pārņēma un apvienoja 1940. gadā. Mūsdienās tajā ir 472 stacijas, un metro ik dienu izmanto aptuveni 4,5 miljoni cilvēku.

Šekltons pamet iesalušo kuģi

1915. gadā polārpētnieks Ernests Šekltons pavēlēja savai apkalpei pamest kuģi Endurance. Kuģis bija iesprostots Vedela jūras ledū desmit mēnešus.

Silvijas Plātas dzimšana

1932. gadā Bostonā, Masačūsetsas štatā, piedzima dzejniece, stāstu autore un romānu rakstniece Silvija Plāta. Viņas pazīstamākie darbi ir romāns The Bell Jar (1963) un dzejoļu krājums Ariel (1965).

City Hall Station
Foto avots: allthatsinteresting.com · avots ↗

Plāta bija precējusies ar dzejnieku Tedu Hjūzu. Vēstulēs draugiem viņa vairākkārt apgalvoja, ka vīrs pret viņu izturējies vardarbīgi. Lielāko pieaugušās dzīves daļu Plāta cieta no hroniskas depresijas un vairākas reizes tika ārstēta ar elektrošoka terapiju. Viņa 30 gadu vecumā izdarīja pašnāvību Londonā, Anglijā.

Dzimst Džons Goti

1940. gadā Bronksā piedzima Džons Goti — amerikāņu noziedzības boss, kurš vadīja Ņujorkā bāzēto Gambīno noziedzīgo ģimeni.