Vientulība un sociālā izolācija Amerikas Savienotajās Valstīs ir plaši izplatītas. Saskaņā ar 2023. gada ziņojumu aptuveni puse pieaugušo ASV izjūt vientulību, bet gandrīz tikpat daudzi ir sociāli izolēti. Lai gan abu parādību ietekme uz veselību var būt salīdzināma ar citiem nozīmīgiem riska faktoriem, tās joprojām salīdzinoši reti tiek izceltas kā steidzamas sabiedrības veselības problēmas.

Līdz šim pētniekiem bija maz datu par to, cik daudz veselīgas dzīves gadu cilvēki var zaudēt vientulības un sociālās izolācijas dēļ. Tulānas Universitātes Celia Scott Weatherhead Sabiedrības un tropiskās medicīnas skolas zinātnieki tagad mēģinājuši šo ietekmi izteikt skaitļos.

Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Communications, tiek raksturots kā pirmais šāda veida novērojumu pētījums. Tajā secināts, ka vientulība un sociālā izolācija bija saistīta ar gandrīz sešu gadu zaudējumu dzīves periodā bez garīgiem traucējumiem, piemēram, depresijas un trauksmes. Ietekme uz fizisko veselību bija mazāka, tomēr joprojām nozīmīga.

“Kopumā pētījums parādīja, ka sociālā izolācija un vientulība var būtiski ietekmēt paredzamo dzīves ilgumu bez slimībām. Tas ietver gan fiziskas, gan garīgas slimības,” sacīja pētījuma vadošais autors Lu Cji, Tulānas Universitātes HCA Regents Distinguished Chair un Celia Scott Weatherhead Sabiedrības un tropiskās medicīnas skolas profesors.

Pētnieki uzsver, ka ikdienas sarunās vientulība un sociālā izolācija bieži tiek lietotas kā viena jēdziena apzīmējums, taču tās nav identiskas. Sociālā izolācija ir objektīvs sociālo kontaktu un saikņu trūkums. Vientulība savukārt raksturo cilvēka subjektīvu neapmierinātību ar attiecību kvalitāti neatkarīgi no tā, cik daudz sociālās mijiedarbības viņam faktiski ir.

“Rezultāti mani nepārsteidza,” sacīja Cji. Viņš norādīja, ka iepriekšējos pētījumos sociālā izolācija un vientulība jau bija saistīta ar mirstību, īpaši priekšlaicīgu mirstību, bet jaunais pētījums sniedz papildu pierādījumus.

Gandrīz 280 000 cilvēku dati

Pētījumā analizēti dati par 277 489 pieaugušajiem vecumā no 40 līdz 69 gadiem. Pētījuma sākumā nevienam no dalībniekiem nebija septiņu nozīmīgu hronisku slimību: diabēta, sirds slimības, plaušu slimības, demences, vēža, depresijas vai trauksmes.

Par atskaites punktu izmantojot 50 gadu vecumu, pētnieki aprēķināja, kā vientulība un sociālā izolācija saistītas ar gadu skaitu, ko dalībnieki varētu nodzīvot bez šīm slimībām.

Salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neizjuta ne vientulību, ne sociālo izolāciju, sievietes, kuras piedzīvoja abus stāvokļus, vidēji nodzīvoja par 2,4 gadiem mazāk bez fiziskām slimībām. Vīriešiem šī atšķirība bija 1,7 gadi.

Garīgās veselības jomā starpība bija lielāka. Sievietes, kuras vienlaikus izjuta vientulību un sociālo izolāciju, bez garīgiem traucējumiem nodzīvoja aptuveni par 3,7 gadiem mazāk, bet vīrieši — par aptuveni 5,8 gadiem mazāk.

“Tas saistīts ar atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm,” sacīja Cji. “Mūsu pētījums parādīja, ka vīrieši ir uzņēmīgāki pret vientulības ietekmi. Mēs arī zinām, ka sievietes parasti dzīvo ilgāk nekā vīrieši. Atsevišķu slimību gadījumā pastāv priekšrocības, kas saistītas ar dzimumu.”

Veselīgs dzīvesveids palīdz izolācijas gadījumā, bet ne vientulības gadījumā

Pētnieki pārbaudīja arī to, vai dzīvesveids var mainīt saistību starp sociālo izolāciju, vientulību un veselības iznākumiem. Veselīgāki paradumi, tostarp kvalitatīvāks uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs un nesmēķēšana, izmērāmi samazināja to bez slimībām nodzīvoto gadu zudumu, kas bija saistīts ar sociālo izolāciju.

Vientulības gadījumā tika novērots citāds modelis. Veselīgāks dzīvesveids būtiski nesamazināja papildu veselības riskus, kas saistīti ar vientulības izjūtu. Šī atšķirība liecina, ka vientulības un sociālās izolācijas ietekmes mazināšanai var būt nepieciešamas atšķirīgas pieejas.

Pētnieku komanda nākotnē plāno pētīt arī citas iedzīvotāju grupas un izmantot klīniskos pētījumus, lai noskaidrotu, vai vientulība un sociālā izolācija tieši izraisa novērotās veselības sekas.