Jauns pētījums liecina, ka cilvēku, kuri ir nedzirdīgi kopš agrīna vecuma, smadzenes pārveido redzes apstrādes sistēmu, lai perifērajā redzes laukā uztvertu vairāk notiekošā. Šāda pielāgošanās var dot priekšrocību, uzraugot apkārtni un pamanot kustību vai briesmas.

Zinātnieki konstatējuši, ka mūža kurlums ir saistīts ar nervu resursu pārdali divās agrīnās redzes apstrādes struktūrās. Tas palīdz skaidrot, kāpēc D/nedzirdīgi pieaugušie — apzīmējums, kas ietver gan cilvēkus ar medicīniski konstatētu dzirdes zudumu, gan nedzirdīgo kopienas kultūras identitāti — var būt īpaši prasmīgi kustību un notikumu pamanīšanā ārpus centrālā redzes lauka.

Pētījumā salīdzinīja 32 pieaugušos

Šefīldas universitātes un Jorkas universitātes pētnieki ar funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanas palīdzību pētīja 16 pieaugušos ar agrīnu un dziļu kurlumu, kā arī 16 līdzīga vecuma dzirdīgus pieaugušos. Pētījuma mērķis bija kartēt, kā smadzenes atspoguļo dažādas redzes lauka daļas.

Pētījums, kas publicēts žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences, parādīja, ka D/nedzirdīgajiem dalībniekiem tālās perifērās redzes apgabals bija plašāk pārstāvēts gan primārajā redzes garozā, gan laterālajā ceļgalveida ķermenī jeb LGN — dziļi smadzenēs esošā redzes signālu pārvades struktūrā.

Smadzenes nepaplašina, bet pārdala redzes resursus

Pētnieki uzsver, ka smadzenes nebija vienkārši palielinājušas kopējo redzes apstrādes kapacitāti. Tā vietā tika atrastas pazīmes, ka nervu resursi ir pārdalīti: perifērajai redzei atvēlēts salīdzinoši vairāk resursu, bet centrālajam redzes laukam — mazāk.

“Šis pētījums liecina, ka smadzenes var būtiski pielāgoties savai maņu videi, un tā rezultātā nedzirdīgiem cilvēkiem ir labāka perifērā redze,” sacīja Šarlote Kodina, Šefīldas universitātes Sabiedroto veselības profesiju, farmācijas, māszinību un vecmāšu skolas ortoptikas un oftalmoloģijas profesionālā vadītāja.

“Iepriekš nebija zināms, ka smadzenes spēj tik lielā mērā pielāgoties videi. Šis nozīmīgais atklājums varētu palīdzēt labāk izprast, kā smadzenes mainās, lai pēc iespējas labāk kompensētu maņu zudumu,” viņa piebilda.

Pētījuma autori ir Aleksandra T. Levaina un līdzautori. Darbs “Retinotopic remapping of the visual system in deaf adults” publicēts žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences 2026. gadā. Tā DOI ir 10.1073/pnas.2532413123.