Retrospektīvā pētījumā analizēti pacienti ar EGFR mutētu nesīkšūnu plaušu vēzi (NSCLC), kuriem slimības sākumā bija ierobežotas metastāzes smadzenēs un kuri saņēma pirmās līnijas terapiju ar osimertinibu. Pētījuma rezultāti tika prezentēti Starptautiskās plaušu vēža izpētes asociācijas (IASLC) 2026. gada Pasaules plaušu vēža konferencē.

Pētnieki salīdzināja pacientus, kuri līdztekus osimertinibam saņēma agrīnu galvas smadzeņu stereotaktisko staru terapiju (SRT), ar pacientiem, kuri tika ārstēti tikai ar osimertinibu. Papildus tika vērtēts, kad SRT tika veikta un vai pēc sistēmiskās terapijas pacientiem izdevās panākt pilnīgu slimības izzušanu galvas smadzenēs.

Ieguvums visizteiktākais pacientiem bez pilnīgas atbildes reakcijas

Starp pacientiem, kuri saņēma tikai osimertinibu, intracerebrāla pilnīga atbildes reakcija tika konstatēta 60 no 255 pacientiem jeb 23,5%. Pacientiem, kuri šo reakciju nesasniedza, SRT bija saistīta ar lielāko kopējās dzīvildzes ieguvumu, īpaši tad, ja staru terapija tika izmantota kā konsolidējoša ārstēšana pēc sākotnējās sistēmiskās terapijas.

Savukārt pacientiem, kuriem osimertinibs nodrošināja pilnīgu atbildes reakciju smadzenēs, skaidrs kopējās dzīvildzes ieguvums no SRT netika novērots. Tas norāda, ka staru terapijas nozīme var būt atkarīga no tā, kā metastāzes reaģē uz medikamentozo ārstēšanu.

“Šie rezultāti liecina, ka ieguvums no galvas smadzeņu stereotaktiskās staru terapijas pievienošanas pirmās līnijas osimertinibam var būt atkarīgs no tā, kā intracerebrālā slimība reaģē uz sistēmisko terapiju,” sacīja Džendfejs Džu no Fudaņas Universitātes Šanhajas vēža centra Radiācijas onkoloģijas nodaļas Ķīnā.

“Pacienti, kuri ar osimertinibu nesasniedz pilnīgu atbildes reakciju smadzenēs, varētu būt īpaši piemēroti kandidāti konsolidējošai SRT,” viņš piebilda.

Atšķirīgi rezultāti atkarībā no staru terapijas laika

Salīdzinājumā ar ārstēšanu tikai ar osimertinibu konsolidējoša SRT bija saistīta ar labāku kopējo dzīvildzi. Tikmēr vienlaikus ar osimertinibu veikta SRT nebija saistīta ar statistiski nozīmīgu kopējās dzīvildzes uzlabošanos.

Pētījumā tika vērtēts arī simptomātiskas staru nekrozes risks. Tās kumulatīvā incidence pēc viena, diviem un trim gadiem bija attiecīgi 9,3%, 24,0% un 28,2%.

Pētnieki secināja, ka agrīna galvas smadzeņu SRT, integrēta pirmās līnijas ārstēšanā ar osimertinibu, var uzlabot intracerebrālo slimības kontroli un dzīvildzes rādītājus pacientiem ar EGFR mutētu NSCLC un ierobežotām smadzeņu metastāzēm. Rezultāti atbalsta pielāgotu pieeju, kurā konsolidējošu SRT apsver pacientiem bez pilnīgas atbildes reakcijas smadzenēs, bet ieguvums pacientiem ar pilnīgu atbildes reakciju joprojām ir mazāk skaidrs.

Lai šos secinājumus pārbaudītu prospektīvā pētījumā, turpinās randomizēts klīniskais pētījums NCT06020066, kurā vērtē konsolidējošas SRT klīnisko nozīmi šai pacientu grupai.