Mākslīgā intelekta nozares datu centri jau tiek kritizēti par piesārņojumu, skaļo darbību un milzīgo elektroenerģijas un ūdens patēriņu. Tagad uzmanības lokā nonākusi arī šo infrastruktūras projektu ietekme uz uzņēmumu nodokļu maksājumiem — izrādās, ka datu centru būvniecība ļauj uzņēmumiem izmantot nodokļu atlaides un samazināt federālajā budžetā maksājamo summu par miljardiem dolāru.

Saskaņā ar laikraksta The New York Times ziņoto Meta savus milzīgos, vairāku miljardu dolāru vērtos datu centru būvniecības projektus uzrāda kā “pilotmodeļus”. Šī Reigana laikmeta nodokļu atlaide sākotnēji tika izveidota uzņēmumiem, kas eksperimentē ar potenciāli riskantiem pētījumiem un jauniem risinājumiem.

Citiem vārdiem, Marka Zakerberga vadītais uzņēmums Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS) norāda, ka datu centru projekti nebūt nav garantēti panākumi. Šādi Meta var pieprasīt miljardiem dolāru pētniecības nodokļu kredītos.

Šī informācija nākusi klajā laikā, kad sabiedrībā pieaug pretestība datu centru būvniecībai. Pret projektiem vērstā kustība kļuvusi abpusēji politiska un tik plaša, ka tā varētu ietekmēt gaidāmās ASV starpvēlēšanas. Apziņa, ka uzņēmumi savus infrastruktūras plānus izmanto arī nodokļu samazināšanai, visticamāk, vēl vairāk saasinās sabiedrības jau tā lielās bažas.

Meta pati atzīst nodokļu kredīta interpretācijas riskus

Meta pašu grāmatveži šo praksi atzinuši par ārkārtīgi apšaubāmu “pilotmodeļu” nodokļu atlaides interpretāciju. Uzņēmuma jaunākajos vērtspapīru tirgus dokumentos, kurus pārskatīja The New York Times, teikts, ka Meta, iespējams, būs jāatmaksā IRS ietaupītā nauda, jo pastāv “neskaidrības saistībā ar mūsu pētniecības nodokļu kredītiem”.

Šādai situācijai ir precedents. Kā ziņoja laikraksts, IRS jau iepriekš tūkstošiem uzņēmumu apsūdzējis šī nodokļu kredīta izmantošanā parastiem izdevumiem, kas nav saistīti ar tā sākotnējo mērķi.

Meta šo iespēju izmanto jau divus gadus. 2024. gadā uzņēmums tādējādi ietaupīja 2 miljardus dolāru. Savā 2025. finanšu gada pārskatā Meta norādīja, ka ietaupījums sasniedzis gandrīz 4 miljardus dolāru, padarot uzņēmumu par līdz šim lielāko zināmo šī kredīta saņēmēju starp biržā kotētajiem uzņēmumiem.

IRS joprojām pieprasa naudu par News Feed izstrādi

IRS vēl aizvien mēģina atgūt 355 miljonus dolāru, ko Meta ietaupīja, 2013. gadā izmantojot citu nodokļu atlaides nepilnību, lai finansētu sociālā tīkla News Feed izstrādi.

Meta pārstāvis Endijs Stouns laikrakstam The New York Times sacīja, ka uzņēmums tērē ļoti lielas summas pētniecībai un izstrādei, tādējādi atbalstot “amerikāņu darbvietas”. Tomēr vēl nav zināms, vai IRS pieņems uzņēmuma skaidrojumu un ļaus tam izvairīties no miljardiem dolāru lielu nodokļu maksājumiem.

Meta izmantotā pieeja iekļaujas plašākā un satraucošā tendencē. Mākslīgā intelekta nozare jau izpelnījusies kritiku par uzpūstiem tā dēvētajiem “noskaņas ieņēmumiem” un “radošu grāmatvedību”, vienlaikus darbojoties vāji regulētā vidē. Tas vairo bažas par iespējamu mākslīgā intelekta tirgus burbuli, kurš, pēc ekspertu bažām, varētu būt tuvu plīšanai.

Rezultātā Meta mēģina pielāgot finanšu uzskaiti tā, lai samazinātu maksājamos nodokļus. Tas var vēl vairāk saasināt strīdus par to, kā mākslīgā intelekta uzņēmumi pamato savus milzīgos datu centru būvniecības plānus un to ietekmi uz sabiedrību.