Matemātika parasti attīstās lēni, metodiski un abstrakti, tāpēc reti nonāk plašas sabiedrības uzmanības centrā. Taču 15. septembrī Heidelbergas Laureātu forumā vadoši matemātiķi publiski diskutēja par mākslīgā intelekta straujo izplatību un tā iespējamo ietekmi uz šo jomu.

Diskusijas aktualitāti pastiprināja pēdējā gada sasniegumi. Mākslīgā intelekta sistēmas devušas būtisku ieguldījumu desmitiem ungāru matemātiķa Pola Erdēša izvirzītu uzdevumu risinājumos, veikušas publicējamam doktorantūras līmenim atbilstošu pētniecību un formāli pārbaudījušas divus pierādījumus, kuru autori iepriekš bija saņēmuši Fīldsa medaļu. Tās arī pavirzījušas uz priekšu vēl 10 sarežģītus, ilgstoši neatrisinātus uzdevumus.

Strīds par Navjē–Stoksa problēmu

8. septembrī OpenAI paziņoja, ka uzņēmums izmantojis 10 000 mākslīgā intelekta aģentu, lai risinātu Navjē–Stoksa eksistences un gluduma problēmu. Tā ir viena no septiņām Milēnija balvas problēmām, ko 2000. gadā izvirzīja Kleja Matemātikas institūts. Par katras problēmas atrisināšanu paredzēta viena miljona ASV dolāru balva. Līdz šim institūts par atrisinātu atzinis tikai Puankarē hipotēzi.

Matemātiķi Tristans Bakmasters un Levents Alpēge apgalvo, ka aptuveni gadu strādājuši pie Navjē–Stoksa problēmas, kad OpenAI uzzinājis par viņu darbu un centies viņus apsteigt. Viņi arī apgalvo, ka OpenAI pārstāvis draudējis viņiem, lai pētnieki šo situāciju nepubliskotu.

Kolumbijas Universitātes matemātikas profesors Maikls Heriss, kurš par šo gadījumu rakstīja savā izdevumā Silicon Reckoner, foruma diskusijā OpenAI rīcību raksturoja kā “plēsīgu uzvedību”. Viņš norādīja, ka pašlaik nepastāv juridisks šķērslis šādai rīcībai un salīdzināja to ar koloniālo lielvaru vardarbīgo teritoriju iegūšanu 19. gadsimtā.

Heriss lielos tehnoloģiju uzņēmumus, kas izstrādā mākslīgo intelektu, nodēvēja par “gangsteriem” un aicināja izveidot regulējumu, kas pasargātu matemātiku un matemātiķus no līdzīgām situācijām. Viņaprāt, cilvēkus, kuru rīcība kaitē pētnieku kopienai, nevajadzētu uzskatīt par tās cienījamiem locekļiem. Līdzīgu nostāju pauda arī Sidnejas Universitātes profesors Džordijs Viljamsons.

Vai sasniegums nozīmē jaunu laikmetu?

Citādu skatījumu pauda 2026. gada Fīldsa medaļas saņēmējs Džeikobs Cimmermans, Toronto Universitātes matemātikas profesors, kurš jūlijā pievienojās OpenAI kā mākslīgā intelekta drošības pētnieks. Viņš uzsvēra, ka diskusijā pārāk maz uzmanības pievērsts galvenajam: mākslīgais intelekts esot atrisinājis Milēnija balvas problēmu.

Cimmermans uzskata, ka OpenAI paziņojums var kļūt par robežšķirtni matemātikas attīstībā un tajā, kas turpmāk nodarbosies ar pētniecību. Ja galvenā vērtība ir cilvēku darbs pie matemātikas robežām, šāds laikmets, viņaprāt, tuvojas beigām. Savukārt, ja svarīgākais ir jaunas matemātikas radīšana, tās ieguvums sabiedrībai un iespēja matemātiķiem to pētīt, tad var sākties zelta laikmets.

Maksa Planka Matemātikas institūta Vācijā līdzdirektors un 2018. gada Fīldsa medaļas saņēmējs Peters Šolce OpenAI paziņojumu nodēvēja par “zināmu PR”. Viņš uzsvēra, ka Milēnija balvas problēmu mērķis nav tikai atrisināt vienu uzdevumu, bet arī radīt jaunu skatījumu uz saistītu jautājumu kopumu un veidot cilvēku izpratni. Garš mašīnas radīts pierādījums, viņaprāt, šo mērķi, visticamāk, nesasniegs.

Šolce arī norādīja, ka mākslīgais intelekts galvenokārt paātrina matemātikas attīstību, lai gan jau pašlaik cilvēkiem esot grūti patiesi izprast visu līdz šim panākto progresu. Viņš atzina, ka nekad nav izmantojis lielo valodas modeli, un forumā demonstrēja savu vienkāršo mobilo tālruni.

Tikmēr iniciatīvas Proofs and Prompts, Mathematical Discourse un Association for Human Mathematics cenšas saglabāt cilvēka radītas matemātikas kodolu, lai šī joma arī turpmāk būtu saistīta ar kultūru un izpratni. Tomēr foruma dalībnieki nespēja skaidri prognozēt, kādas sekas šiem centieniem radīs mākslīgā intelekta attīstības temps. Cimmermans sacīja, ka pat pasaule pēc diviem gadiem var izskatīties “neticami atšķirīga” no pašreizējās.