Kognitīvie traucējumi ir izplatīts, bet bieži neatzīts hroniskas bezpajumtniecības faktors, un tā risināšana varētu palīdzēt mazināt bezpajumtniecību. Šādu viedokli Kanādas Medicīnas asociācijas žurnālā (CMAJ) publicētā komentārā pauž Sumantra Montijs Ghošs, atkarību medicīnas speciālists un Alberta Universitātes asociētais profesors Edmontonā.

“Hroniska bezpajumtniecība Kanādā ir cilvēciska traģēdija un sabiedriskās politikas neveiksme,” raksta Ghošs. Viņaprāt, viens no šīs neveiksmes iemesliem ir nepietiekama izpratne par to, ka daudziem cilvēkiem bez pajumtes ir tik smagi kognitīvie traucējumi, ka viņi nespēj dzīvot patstāvīgi.

Kognitīvo traucējumu cēloņi

Cilvēki, kuri piedzīvo bezpajumtniecību, bieži ir pakļauti vairākiem kognitīvo traucējumu riska faktoriem. To vidū ir augļa alkohola sindroma izraisīti traucējumi, nelabvēlīga bērnības pieredze, traumatiski smadzeņu bojājumi, ar vielu lietošanas traucējumiem saistītas traumas un garīgās veselības stāvokļi.

Šie apstākļi var ietekmēt atmiņu, izpildfunkcijas un spēju saprast informāciju. Tāpēc, pēc Ghoša domām, cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem, kuri piedzīvo bezpajumtniecību, nevajadzētu piemērot vienotu pieeju.

Nepieciešama ilgstoša uzraudzība un rehabilitācija

Ghošs uzskata, ka šai grupai būtu vajadzīgs līdzīgs atbalsta līmenis kā cilvēkiem ar demenci. Tas ietvertu diennakts uzraudzību un drošības monitoringu, smadzeņu rehabilitāciju, kā arī strukturētu vidi, kas pārsniegtu tādu ierasto pieeju kā “Housing First”.

Lai laikus noteiktu kognitīvos traucējumus un nodrošinātu atbilstošu aprūpi cilvēkiem ar sarežģītām vajadzībām, svarīga esot regulāra skrīninga veikšana.

“Hroniskas bezpajumtniecības pārskatīšana kā kognitīvo traucējumu krīze ir būtiska. Ja šis pamatfaktors paliks nerisināts, lielākā daļa tradicionālo reakciju uz Kanādas bezpajumtniecības krīzi turpinās ciest neveiksmi,” secina Ghošs.

Viņš norāda, ka aptuveni pusei cilvēku, kuri piedzīvo hronisku bezpajumtniecību, varētu būt nozīmīgi smadzeņu bojājumi. Koncentrēšanās uz šo grupu, pēc viņa vērtējuma, varētu būtiski uzlabot gan neaizsargāto cilvēku, gan plašāku kopienu situāciju Kanādā.

Komentārs “High rates of cognitive impairment in people experiencing homelessness demand radical policy change” publicēts Canadian Medical Association Journal 2026. gadā. Tā DOI ir 10.1503/cmaj.252022.