Vilki spēj riet, smilkstēt, pīkstēt, čīkstēt un rūkt, tomēr visvairāk tie pazīstami ar raksturīgo gaudošanu. Šī spocīgā skaņa var izplatīties lielā attālumā, un, ja to sadzird citi vilki, viņi nereti pievienojas kopīgai gaudošanai. Zoologi skaidro, ka šādu uzvedību izraisa nevis Mēness redzēšana, bet nepieciešamība uzturēt sarežģītu sociālo tīklu.
Gaudošana palīdz vilkiem atrast citam citu
Vilki var gaudot gan vienatnē, gan grupā. Ja gaudo viens vilks, tas, visticamāk, ir atdalījies no bara un mēģina atjaunot kontaktu, skaidro Kembridžas Universitātes zoologs Ariks Keršenbaums. Bara locekļi var izklīst, bet, kad tiem kopīgi jāmedī, jārūpējas par mazuļiem vai jāreaģē uz citu vilku apdraudējumu teritorijai, vajadzīgs veids, kā atkal atrast citam citu.
Arī vilki, kas pametuši savu baru, var gaudot. Pēc Keršenbauma teiktā, tas var būt veids, kā atrast jaunu baru vai partneri, kuram pievienoties.
Kopīga gaudošana dažkārt kalpo arī teritorijas reklamēšanai un kaimiņu baru atturēšanai. Eötvös Loránd universitātes etologs un bioakustiķis Tamašs Farago žurnālam Live Science sacīja, ka pētījumu dati liecina: bari biežāk gaudo savas teritorijas centrā, kad tuvumā ir mazuļi un kad tiem pēc medībām ir medījuma līķis. Tādēļ grupas gaudošanai var būt atbaidoša ietekme uz kaimiņu bariem.
Kopīgā gaudošana stiprina bara vienotību
Tomēr lielākā daļa kopīgās gaudošanas ir sociāla. Tā palīdz veidot tā dēvēto sociālo kohēziju jeb bara saliedētību, Keršenbaums skaidroja Live Science. Vilkiem tā rada drošības sajūtu, jo viņus ieskauj bara biedri. Farago norādīja, ka šāda gaudošana palīdz visam baram nonākt līdzīgā noskaņojumā un ir diezgan izplatīta pirms došanās medībās.
Gaudošana var izraisīt jaunu gaudošanu. Kad vilks sadzird cita vilka balsi, tam ir ļoti spēcīga tieksme atbildēt, norādīja Farago. Taču, ja vientuļš vilks nejauši iemaldās kaimiņu teritorijā un sadzird tur gaudojošu baru, tas var klusēt, jo atbilde atklātu, ka teritorijā atrodas iebrucējs.
Skaņa aizceļo līdz 16 kilometru attālumam
Saskaņā ar Vilku aizsardzības centra datiem Dienvidselemā, Ņujorkas štatā, vilka gaudošanu atklātā apvidū var sadzirdēt līdz 10 jūdžu jeb aptuveni 16 kilometru attālumā. Gaudošanu veido zemu un augstu frekvenču skaņu kombinācija. Tāpēc pat tad, ja augājs daļu zemo frekvenču apslāpē, augstāko frekvenču komponentes var saglabāties un pārnest daudz informācijas par vilku, kas skaņu radījis, skaidroja Farago.
Vilku mazuļi pirmos augstos mēģinājumus gaudot sāk aptuveni divu līdz četru nedēļu vecumā.
Dažādu sugu un pasugu vilku gaudošana atšķiras. Keršenbauma un viņa kolēģu 2016. gada pētījumā tika analizētas 13 vilku, šakāļu, koijotu un suņu sugas un pasugas. Pētnieki atklāja, ka katrai no tām ir sava veida gaudošanas “dialekts” — atšķirīgi gaudošanas tipi, kuru lietošanas biežums atkarīgs no sugas vai pasugas. Piemēram, meža vilka (Canis lycaon) repertuārā dominē zemas un vienmērīgas gaudas, savukārt sarkanie vilki (Canis rufus) visbiežāk izmanto augstas, lokveidā mainīgas skaņas.
Gaudošanas nozīme vēl tiek pētīta
Arī suņu, kas cēlušies no pelēkajiem vilkiem (Canis lupus), gaudošana var atšķirties no vilku gaudošanas, turklāt daudz kas atkarīgs no šķirnes. 2023. gada pētījumā, ko veica Keršenbaums, Farago un viņu kolēģi, konstatēts, ka senākas suņu šķirnes, kas ir tuvāk radniecīgas vilkiem, gaudo biežāk. Mūsdienīgākas šķirnes savukārt biežāk rej.
Pētnieki vēl cenšas noskaidrot, vai gaudošanas skaņa mainās atkarībā no tās mērķa. “Tas ir jautājums, uz kuru mēs visi vēlamies atbildi,” sacīja Keršenbaums. Problēma ir tā, ka visbiežāk nav zināms, ko vilki dara brīdī, kad gaudo — tie atrodas pārāk tālu vai arī ir nakts.
Tomēr pētnieki uzskata, ka gaudas, kas izteiktas atšķirīgos emocionālos stāvokļos, droši vien skan atšķirīgi. Piemēram, vilkam, kurš teritoriālā konfliktā jūtas apdraudēts, skaņas augstums varētu mainīties citādi nekā atslābušam dzīvniekam. Šī joma joprojām ir aktīvu pētījumu priekšmets.
Izplatītais priekšstats, ka vilki gaudo uz Mēnesi, nav apstiprināts. “Baidos, ka tas ir mīts,” sacīja Keršenbaums, norādot, ka starp Mēness fāzēm un vilku gaudošanu nav konstatējama saistība. Viņš pieļāva, ka pirms elektriskā apgaismojuma ieviešanas cilvēki biežāk atradās ārā laikā, kad bija spožs Mēness, un tieši tad dzirdēja vilkus.
Zinātne
Zinātne
Zinātne