Pusvadītājam piemērotu ķīmisko sastāvdaļu atrašana ir tikai daļa no uzdevuma. Tikpat svarīgi ir tas, kā šīs sastāvdaļas sakārtojas kristālā, jo atomu struktūra var mainīt materiāla spēju absorbēt un izstarot gaismu, radot rezultātus, ko nevar pilnībā paredzēt pēc ķīmiskās formulas vien.
Ziemeļrietumu universitātes pētnieki izveidojuši miniatūru “megalibrary” — miljonu pēc sastāva atšķirīgu mikrokristālu, kas izvietoti uz stikla plāksnītes tikai 2 × 2 centimetru izmērā. Šāda pieeja ļauj vienlaikus izpētīt simtiem sastāvu un var palīdzēt atrast piemērotākus materiālus saules baterijām, LED gaismekļiem un citām tehnoloģijām. “Izpratne par to, kā sastāvs nosaka struktūru un funkciju, ir būtiska funkcionālu materiālu izstrādei,” pētnieki norādīja pētījumā.
Miljons mikrokristālu uz viena stikla čipa
Lai izveidotu kristālu masīvu, pētnieki stiklu pārklāja ar noņemamu polimēru parilēnu C un tajā izveidoja miljonu mikroskopisku iedobju. Pēc tam uz čipa stūriem izsmidzināja četrus ķīmiskos šķīdumus ar atšķirīgām cēzija, bismuta, antimona, broma un joda proporcijām. Šķīdumiem pārklājoties, uz virsmas izveidojās pakāpeniskas sastāva izmaiņas.
Veidņu karsēšana līdz 158°F jeb 70°C veicināja kristālu augšanu iedobju iekšienē. Pēc polimēra noņemšanas palika regulārs kristālu masīvs: katrs kristāls bija aptuveni 10 mikrometrus plats un 1 mikrometru biezs. Komandas izveidoja četrus čipus, lai aptvertu visas interesējošās sastāvu kombinācijas.
Kristāli bija pietiekami lieli, lai veiktu gan gaismas absorbcijas mērījumus, gan rentgenstaru difrakciju, kas ļauj noteikt atomu izvietojumu. Viens optiskais mērījums apkopoja signālus no aptuveni 960 blakus esošiem kristāliem, ļaujot kartēt sakarības starp sastāvu, atomāro struktūru un aizliegtās zonas platumu jeb bandgap. Pētnieki norādīja, ka platforma nodrošina būtisku optoelektronisko parametru, tostarp bandgap un fāžu tīrības, vienlaicīgu novērtēšanu.
Kristālu iekšienē atklāta kodola un apvalka struktūra
Parastajos svina halogenīdu perovskītos joda aizstāšana ar bromu parasti palielina bandgap — minimālo enerģiju, kas vajadzīga elektrona ierosināšanai. Jaunajā materiālu grupā novērota sarežģītāka tendence: palielinoties broma daudzumam, bandgap sākumā pieauga līdz aptuveni 2,4 elektronvoltiem (eV), pēc tam samazinājās līdz aptuveni 2,15 eV un vēlāk atkal palielinājās. Visā izpētītajā sastāvu klāstā tika atrasta arī vērtība 2,11 eV.
Iepriekšējā pētījumā līdzīgos maisījumos bija konstatētas neparastas bandgap izmaiņas un pazīmes, kas liecināja par fāžu nošķiršanos. Ziemeļrietumu universitātes komanda noskaidroja, kā šī nošķiršanās notiek atsevišķu kristālu iekšienē. Ķīmiskā kartēšana un elektronu difrakcija parādīja kodola un apvalka struktūru: kristālu iekšējā daļa bija bagātināta ar bromu un antimonu, bet ārējais apvalks saturēja vairāk joda un bismuta.
Abām daļām bija arī atšķirīgs atomu izkārtojums. Ar bromu bagātie kodoli veidoja slāņainas divdimensiju struktūras, savukārt ar jodu bagātie apvalki — nulles dimensijas struktūras ar izolētiem atomāro vienību pāriem. Slāņainajā struktūrā starp atomārajām vienībām ir vairāk savienojumu, tādēļ samazinās kvantu ierobežojums un nepieciešamā elektronu ierosināšanas enerģija. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc ar bromu bagātais kodols varēja uzrādīt šaurāku bandgap, lai gan tajā bija vairāk broma.
Reprezentatīva maisījuma Cs₃SbBiBr novērojumi parādīja, kā struktūra veidojas. Ar bromu bagātais materiāls kristalizējās ātri un aptuveni 80 sekundēs izveidoja kodolu. Pēc tam ar jodu bagātais materiāls vairāku simtu sekunžu laikā uzkrājās lēnāk, izveidojot ārējo apvalku. Aprēķini liecināja, ka fāžu nošķiršanās kļūst labvēlīgāka, palielinoties antimona daudzumam.
Zemāks bandgap saistīts ar mazāku struktūras vienmērību
Sastāvs ar zemāko izmērīto bandgap — 2,11 eV — ietvēra divas strukturālās fāzes. Savukārt zemākā bandgap vērtība vienas fāzes materiālam bija 2,15 eV. Tas parāda kompromisu starp optisko veiktspēju un struktūras vienmērību: divu fāžu materiāls var nodrošināt zemāku bandgap, taču tā uzbūve ir mazāk viendabīga.
Papildu problēma bija materiālu stabilitāte. Desmit dienu pārbaudē 77°F jeb 25°C temperatūrā un 70% mitrumā ar jodu un antimonu bagātie apgabali sāka noārdīties vispirms, bet ar bromu bagātie apgabali saglabājās stabilāki.
Pētnieki šo ātrāko degradāciju daļēji saistīja ar mikrokristālu lielo atklāto virsmas laukumu salīdzinājumā ar parastām plānām kārtiņām. Aizsargājošs polistirola pārklājums noārdīšanos ievērojami samazināja. Pētnieki uzskata, ka bismuta un antimona apvienošana var nodrošināt veidu, kā līdzsvarot funkcionalitāti un stabilitāti.
Praktiska izmantošana vēl nav pārbaudīta
Pētījumā netika pārbaudītas faktiskas saules baterijas vai LED ierīces, tādēļ joprojām nav zināms, kā materiāli darbotos gatavās tehnoloģijās. Tomēr “megalibrary” ļauj ātri identificēt perspektīvus sastāvus un vienlaikus pamanīt slēptas strukturālas komplikācijas, ko vien optiskie mērījumi varētu neuzrādīt.
Pētnieki norādīja, ka šo pieeju varētu attiecināt arī uz citām perovskītu grupām, tostarp svina halogenīdu materiāliem. Iegūtās datu kopas nākotnē varētu izmantot materiālu meklēšanā ar mašīnmācīšanās palīdzību. Pētījums publicēts žurnālā Advanced Materials.
Zinātne
Zinātne
Zinātne