Ģeneratīvais mākslīgais intelekts tiek pasniegts kā rīks, kas darbavietās varētu būtiski palielināt produktivitāti. Tomēr tā sauktās halucinācijas jeb pārliecinoši formulētas, bet kļūdainas atbildes šo ieceri būtiski apgrūtina. Džordžijas Tehnoloģiju institūta kognitīvās inženierijas profesore Karena Feiga norāda, ka ieguvumus bieži neitralizē laiks un darbs, kas nepieciešams MI radītā satura sakārtošanai.
Rakstā, kas publicēts izdevumā The Conversation, Feiga pievēršas par “verifikācijas slogu” dēvētai parādībai. Mašīnmācīšanās kontekstā ar šo jēdzienu apzīmē laiku, ko cilvēki zaudē, pārbaudot, vai tehnoloģijas sagatavotais darbs ir precīzs.
“Dziļākā līmenī šis slogs ir kognitīvā cena par mēģinājumu atgūt kontroli pār darbu, kas daļēji uzticēts sistēmai, vienlaikus saglabājot atbildību par galaproduktu,” skaidro Feiga.
Šāds mehānisms, iespējams, palīdz izskaidrot nesen veiktas Stenfordas aptaujas rezultātus. Tajā secināts, ka lielākā daļa darbinieku, kuriem darbā nācies izmantot MI, būtībā rada mazvērtīgu, formālu rosību. Šāds saturs var izskatīties pēc pieņemamiem ziņojumiem vai memorandiem, taču tā dēvētais “workslop” vēlāk neizbēgami prasa no darbiniekiem papildu darbu.
Darbinieki, kuri mēģina MI sagatavoto materiālu pārbaudīt pirms nosūtīšanas, beigās iztērē vēl vairāk sava laika. Atsevišķā analīzē secināts, ka šiem darbiniekiem pārbaudes dēļ klājas īpaši neizdevīgi salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri MI darbā vispār neizmanto.
Kāpēc pārbaude ir sarežģītāka par radīšanu
Feiga raksta, ka pārbaudes uzdevumi darbavietā būtiski atšķiras no satura radīšanas pašam. Piemēram, prezentācijas vai piedāvājuma projekta izveidei parasti ir skaidrs beigu punkts — brīdis, kad materiāls ir pabeigts vai uzdevumam pietiekami labs. Savukārt MI sagatavotas prezentācijas pārbaude ir daudz neskaidrāka.
“Parasti jūs zināt, kad kaut kas, ko radāt, ir ‘pabeigts’ vai vismaz uzdevumam pietiekams. Kad pārtraukt pārbaudi, ir daudz mazāk skaidrs,” skaidro Feiga. “Darbiniekam jāizlemj, ko un kā pārbaudīt; viņš nezina, vai kļūda vispār pastāv, kur tā varētu būt vai kādā formā parādīties.”
Tādējādi cilvēkam nav tikai jāizlasa MI sagatavotais teksts. Viņam jāizvērtē arī tas, cik dziļai pārbaudei vispār pievērsties un kad to var uzskatīt par pabeigtu. Šī papildu atbildība var apēst laiku, ko MI izmantošana sākotnēji bija paredzēta ietaupīt.
Apkopojot šos aspektus, kļūst saprotams, kāpēc mākslīgais intelekts līdz šim nav radikāli pārveidojis darba vidi. Ja sistēmas radītais saturs regulāri jāmeklē, jāpārbauda un jāpārraksta, tehnoloģija var izrādīties sarežģītāka un laikietilpīgāka, nekā tās izmantošana ir vērta.
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas
Tehnoloģijas