Mūsdienās litiju visbiežāk saistām ar viedtālruņu un automašīnu akumulatoriem, taču tā vēsturiskā nozīme medicīnā ir saistīta ar garastāvokļa stabilizēšanu. Litiju bipolāru traucējumu ārstēšanai pirmoreiz izmantoja 1949. gadā. Neraugoties uz gadu desmitiem ilgiem pētījumiem un jaunu medikamentu izstrādi, šis vienkāršais preparāts joprojām ir zelta standarts vienai no sarežģītākajām psihiskajām slimībām.

Pēc Bekijas Strobridžas, Londonas Karaļa koledžas psiholoģiskās medicīnas vecākās lektors, domām, litija vienkāršība varētu būt tieši tas, kas palīdz pārvarēt bipolāru traucējumu sarežģītību. Šis ir mūža traucējums, kas visā pasaulē skar aptuveni 36 miljonus cilvēku.

Bipolāru traucējumu ārstēšanas sarežģītība

Klīniski bipolāri traucējumi tiek definēti kā garastāvokļa traucējumi, kam raksturīgas specifiskas un ilgstošas garastāvokļa un enerģijas līmeņa izmaiņas. Atkarībā no traucējumu veida cilvēkam var būt mānijas, hipomānijas un depresijas epizodes — atsevišķi vai secīgi.

“Ar mānijas piedzīvošanu vien pietiek, lai noteiktu bipolāru [traucējumu] diagnozi,” sacīja Deivids Kazinss, Ņūkāslas Universitātes klīniskais vecākais lektors un goda konsultants psihiatrijā Apvienotajā Karalistē. Viņš skaidroja, ka māniju, iespējams, visvienkāršāk uztvert kā depresijas pretpolu: cilvēka garastāvoklis kļūst pacilāts, viņš ir ārkārtīgi enerģisks, mērķtiecīgs un motivēts, kā arī iesaistās hedoniskā uzvedībā ar lielu riskēšanu. Kazinss šo stāvokli raksturoja kā ļoti kaitīgu, postošu un traucējošu.

Ārstēt slimību, kas darbojas tik lielās galējībās, ir sarežģīts līdzsvara uzdevums. Jebkurai iejaukšanās metodei, kas paredzēta viena emocionālā stāvokļa ārstēšanai, jāņem vērā iespējamā ietekme uz otru. Piemēram, antidepresantu lietošana bez pretmānijas medikamenta var izraisīt māniju vai destabilizēt slimības norisi, norādīja Kazinss.

Lai vienlaikus kontrolētu ļoti mainīgos simptomus, ārsti bieži kombinē antidepresantus, antipsihotiskos līdzekļus un garastāvokli stabilizējošus pretkrampju medikamentus. “Ir ļoti maz medikamentu, kas kopumā iedarbojas uz abiem poliem,” sacīja Strobridža. Pēc stāvokļa stabilizēšanas nākamais izaicinājums ir nepieļaut atgriešanos šajā postošajā ciklā.

Kā litijs iedarbojas

Atšķirībā no daudzām citām ārstēšanas iespējām litijam šo ierobežojumu nav. “To bieži uzskata par bipolāru traucējumu zelta standartu; tas palīdz gan depresijas, gan mānijas gadījumā, bet tā galvenais ieguvums kopumā ir recidīvu novēršana — tas palīdz nepieļaut abu šo epizožu atgriešanos,” sacīja Strobridža.

Psihiatri litiju parasti izraksta litija karbonāta tablešu vai litija citrāta šķidruma veidā. Organismā abi preparāti sadalās litija jonos un attiecīgajā pretjonā — karbonātā vai citrātā. Pēc Strobridžas teiktā, tieši šī vienkāršā aktīvā forma daļēji izskaidro litija plašo un spēcīgo garastāvokļa stabilizējošo iedarbību.

“Tā kā litijs ir diezgan vienkāršs jons, tas spēj maskēties par nātriju, un tas nozīmē, ka var iekļūt smadzeņu šūnās, kamēr lielākā daļa medikamentu iedarbojas uz šūnu virsmas,” viņa skaidroja.

Litija vienkāršā forma ļauj tam izplatīties pa smadzenēm un pārējo organismu. Iekļuvis šūnās, tas mijiedarbojas ar daudziem šūnu procesiem, tomēr ārsti joprojām līdz galam nesaprot, kāds tieši mehānisms nodrošina tā labvēlīgo iedarbību.

“Mēs zinām, ka monoamīnu sistēma un smadzeņu neirotransmiteri, kas iesaistīti ar atalgojumu saistītās emocijās un izziņā, ir izjaukti,” izdevumam Live Science sacīja Viktorija Vinga, Nacionālā veselības un aprūpes pētniecības institūta klīniskā lektore, kas strādā Ņūkāslas Universitātē un CNTW NHS Foundation Trust. Šie traucējumi skar arī svarīgu garastāvokļa molekulu, piemēram, dopamīna un serotonīna, regulāciju — atkarībā no bipolārās epizodes rakstura to aktivitāte var būt pārāk zema vai pārāk augsta.

Mazais litija jons bloķē arī enzīmu, ko sauc par glikogēna sintāzes kināzi 3. Šim enzīmam ir plaša ietekme uz citiem procesiem: tas kontrolē gēnu aktivitāti, regulē organisma diennakts ritmus, kā arī piedalās iekaisuma un šūnu izdzīvošanas procesos.

“Litijs var palīdzēt arī autofāgijā — šūnu atkritumu un toksīnu aizvākšanā —, tam piemīt antioksidanta iedarbība, un tas uzlabo mitohondriju darbību, kas ir svarīgi šūnu enerģijas procesiem,” sacīja Vinga.

Ieguvumi un ārstēšanas riski

Neraugoties uz daudzajiem terapeitiskajiem ieguvumiem, litijam ir arī trūkumi. Aptuveni trešdaļa cilvēku no šīm zālēm gūst ļoti nozīmīgu labumu, vēl aptuveni trešdaļai iedarbība ir vidēja, bet pēdējā aptuvenā trešdaļa uz litiju vispār nereaģē.

Tāpēc ir būtiski pēc iespējas agrāk noteikt, kuri pacienti uz medikamentu reaģēs labi. Bipolāru traucējumu cikliskā daba nozīmē, ka var paiet gadi, līdz iespējams noskaidrot, vai litijs ilgtermiņā efektīvi novērš recidīvus, norādīja Kazinss.

Medikamentam ir arī šaurs terapeitiskais logs — neliela drošības rezerve starp devu, kas ir pietiekami liela, lai būtu efektīva, un devu, kas var kļūt toksiska nierēm un vairogdziedzerim. Daži pacienti litija terapijas laikā ziņo par biežāku urinēšanu vai vieglu trīci.

Tāpat kā jebkurām zālēm, arī litijam dažas blakusparādības nav iespējams pilnībā novērst. Arī alternatīvi medikamenti rada savus riskus. Tomēr, ja litija preparātu lietošana tiek rūpīgi un pareizi uzraudzīta, tie var būtiski mainīt pacientu dzīvi.

“Esmu pacientu iesaistes grupās saticis daudzus cilvēkus, kuri man stāstījuši, cik efektīvs un dzīvību glābjošs viņiem ir bijis litijs,” sacīja Vinga. “Mēs zinām, ka tas darbojas, bet vai mēs varam tā lietošanu vēl labāk pielāgot, lai no tā varētu gūt labumu vairāk cilvēku?”