Pētījumā konstatēts, ka cilvēkiem ar vieglu vai vidēji smagu alkohola lietošanas traucējumu (AUD) izmaiņas riskantā uzvedībā bija pirms turpmāka alkohola patēriņa pieauguma. Pētījums, kas publicēts žurnālā Biological Psychiatry: Cognitive Neuroscience and Neuroimaging, ir pirmais, kurā reālas alkohola lietošanas izmaiņas ilgākā laika posmā prognozētas, izmantojot viedtālruņos veicamus spēļotus lēmumu pieņemšanas uzdevumus.

Alkohola lietošanas traucējumi ir būtisks invaliditātes un mirstības veicinātājs pasaulē. Iepriekš šķērsgriezuma pētījumi AUD saistīja ar vājāku kognitīvo kontroli un izteiktāku tieksmi pieņemt riskantus lēmumus, taču nebija skaidrs, vai šīs izmaiņas rodas dzeršanas dēļ vai arī tās var būt priekšvēstnesis alkohola lietošanas pieaugumam. Jaunie rezultāti precizē šo saistības laika virzienu.

Gadu ilga uzvedības izsekošana

Pētnieki vienu gadu novēroja cilvēkus, kuriem pārsvarā bija viegls vai vidēji smags AUD un kuru alkohola lietošanas paradumi laika gaitā varēja ievērojami svārstīties. Ar viedtālruņu novērtējumiem un spēļotiem eksperimentiem tika izsekota dalībnieku alkohola lietošana, kognitīvā kontrole un lēmumu pieņemšana.

“Mēs konstatējām, ka ikmēneša svārstības noteiktos lēmumu pieņemšanas aspektos prognozēja turpmāku alkohola patēriņu,” skaidroja pētījuma līdzvadošais pētnieks Hilmars Zehs, Vircburgas Universitātes slimnīcas un Drēzdenes Tehniskās universitātes pēcdoktorantūras pētnieks Vācijā. “Konkrēti, dalībnieki nākamajā mēnesī pārgāja uz lielāku alkohola patēriņu, ja iepriekšējā mēnesī viņiem bija izteiktāka riskanta rīcība jauktā azartspēļu kontekstā un mazāka riskanta rīcība zaudējumu kontekstā. Turklāt, samazinoties informācijas meklēšanas aizspriedumiem, nākamajā mēnesī tika patērēts vairāk alkohola.”

Jauktā azartspēļu kontekstā tika vērtēta izvēle uzņemties risku, savukārt zaudējumu kontekstā uzmanība bija pievērsta tam, kā cilvēki reaģē uz iespējamiem zaudējumiem. Pētnieki arī analizēja, cik plaši dalībnieki meklē informāciju pirms lēmuma pieņemšanas, jo izmaiņas šādā uzvedībā bija saistītas ar vēlāku dzeršanas pieaugumu.

Saistība nebija abpusēja

Pētījuma līdzvadošais pētnieks Lorencs Deserno, Vircburgas Universitātes slimnīcas attīstības psihiatrijas neirozinātnes asociētais profesors un Datormodelēšanas un attīstības psihiatrijas laboratorijas vadītājs, norādīja, ka laika virziens bija specifisks un pretējā virzienā netika novērots arī pēc iepriekšējā alkohola patēriņa ņemšanas vērā.

“Rezultāti arī parādīja, ka pašregulācijas svārstības, proti, reakcijas inhibīcija un darba atmiņa, kā arī ar atlīdzību saistīta uzvedība, tostarp riskēšana atlīdzības dēļ, nebija saistītas ar dzeršanas svārstībām,” sacīja Deserno.

Pētījumā netika konstatēts, ka katrs kognitīvās kontroles vai ar atlīdzību saistītas uzvedības aspekts prognozētu alkohola lietošanu. Saistība bija vērojama konkrētos riskantas lēmumu pieņemšanas modeļos, un tā saglabājās pēc iepriekšējā dzeršanas daudzuma ņemšanas vērā.

Viedtālruņu uzdevumi nākotnes intervencei

Biological Psychiatry: Cognitive Neuroscience and Neuroimaging galvenais redaktors Kamerons S. Kārters no Kalifornijas Universitātes Ērvinas Medicīnas skolas uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanu un kognitīvo kontroli nevar precīzi novērtēt tikai ar intervijām vai pašziņojumiem — tam nepieciešami eksperimentāli uzdevumi.

“Lai pētītu izmaiņas reālajā dzīvē, pētnieki izstrādāja eksperimentālo uzdevumu versijas viedtālruņiem,” sacīja Kārters. Viņaprāt, šī ilgtermiņa novērošana liecina, ka spēļoti viedtālruņu uzdevumi var palīdzēt identificēt paaugstināta riska periodus cilvēkiem ar AUD un nākotnē veidot mehānismos balstītas intervences reāllaikā.

Pētījumam pašlaik nav tūlītēju ārstēšanas seku. Tomēr viedtālruņu un spēļotās mērīšanas metodes, kas sasaista noteiktus riskantas lēmumu pieņemšanas aspektus ar vēlāku alkohola lietošanas pieaugumu, var palīdzēt izstrādāt agrīnas noteikšanas un profilakses risinājumus. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu brīdinājuma signāli par augsta riska periodiem, lai cilvēkam īstajā laikā sniegtu mērķētu un personalizētu atbalstu.

Pētījumu “Fluctuations in Real-Life Drinking in Alcohol Use Disorder: A 1-Year Longitudinal Study Using Gamified Tasks of Decision Making and Cognitive Control” 2026. gadā publicēja Hilmars Zehs un kolēģi. Tā DOI ir 10.1016/j.bpsc.2026.07.019.