Kalifornijas jaunais likums AB 1264 jeb Real Food, Healthy Kids Act paredz pakāpeniski atteikties no īpaši pārstrādātiem pārtikas produktiem valsts skolu ēdienkartēs. Šādi produkti, kuros ir daudz cukura, tauku, sāls vai noteiktas mākslīgās piedevas, skolām būs jāizslēdz līdz 2035. gada 1. jūlijam, bet pāreja jāsāk 2029. gada jūlijā.

Stanford Medicine pētnieki brīdina, ka iecere var uzlabot bērnu veselību, taču tās īstenošana skolām būs sarežģīta. “Ir viegli pateikt: ‘Izņemsim īpaši pārstrādātus produktus no skolu ēdienreizēm,’ taču skolu apgabali, īstenojot šo politiku, visticamāk, saskarsies ar daudziem izaicinājumiem,” sacīja pētījuma vecākā autore Anisha Patel, Stanford Medicine pediatrijas profesore.

Pētījumā apzināti četri galvenie šķēršļi

Pētījums, kas publicēts žurnālā Public Health Nutrition, balstās uz intervijām ar ēdināšanas dienestu vadītājiem 20 skolu apgabalos Kalifornijas Sanhoakinas ielejā. Šajā lauksaimniecības reģionā dzīvo daudzas ģimenes ar zemiem ienākumiem, un skolēni bieži ir atkarīgi no skolās nodrošinātajām ēdienreizēm.

Dalībniekiem lūdza novērtēt, cik liels šķērslis īpaši pārstrādātu produktu izņemšanai varētu būt dažādi faktori. Pētnieki uzdeva arī atvērtus jautājumus, lai noskaidrotu detalizētākas problēmas. Par būtiskākajiem izaicinājumiem tika atzīti ierobežoti budžeti, darbinieku trūkums, grūtības iegādāties nepieciešamos produktus un nepietiekama virtuvju infrastruktūra.

Pētījuma galvenā autore Andrea Pedroza-Tobias, kura pētījuma veikšanas laikā bija Stanford Medicine pediatrijas pasniedzēja, bet tagad ir Kalifornijas Universitātes Īrvainas pastāvīgā docente, norādīja, ka likuma īstenošanai likumdevējiem, visticamāk, būs jānovirza skolām papildu finansējums.

“Tā ir investīcija šo bērnu nākotnē. Daudziem Kalifornijas bērniem divas no trim ēdienreizēm dienā nāk no skolām,” viņa sacīja.

Līdzīgas iniciatīvas apsver arī vairāki citi ASV štati, lai mazinātu bērnu aptaukošanās un ar to saistīto veselības problēmu risku. Jaunākā versija ASV iedzīvotāju uztura pamatnostādnēm arī mudina cilvēkus lietot mazāk īpaši pārstrādātu pārtikas produktu. Savukārt ASV Veselības un cilvēkresursu departaments nesen izsludināja 32,5 miljonu dolāru iniciatīvu, lai palīdzētu skolu apgabaliem izmēģināt veselīgāku ēdienu piegādes modeļus skolēniem.

Likuma definīcija atšķiras no pētnieku izmantotās klasifikācijas

Īpaši pārstrādāti pārtikas produkti var tikt definēti vairākos veidos. Pētnieki parasti izmanto Nova klasifikāciju, kas aptver rūpnieciski radītus produktus ar piedevām, kuras uzlabo garšu vai padara produktus ērtāk lietojamus.

Kalifornijas likumā izmantota specifiskāka definīcija. Tajā detalizētāk noteikts, kuras pārtikas piedevas ir aizliegtas un kādai jābūt uzturvielu proporcijai. Skolu ēdienkartēs pašlaik bieži sastopami sildāmi un pasniedzami produkti, aromatizēts jogurts, saldēta pica un brokastu pārslas.

Lētāki produkti palīdz ietaupīt, bet var nonākt pretrunā ar reformu

Viena no lielākajām problēmu grupām bija finanses. Īpaši pārstrādāti produkti ir lēti, tos var ātri uzsildīt un pasniegt, turklāt to pagatavošanai nepieciešams minimāls virtuves aprīkojums. Tāpēc atteikšanās no tiem var radīt būtisku slogu skolu budžetiem.

Kalifornija 2021. gadā sāka nodrošināt bezmaksas ēdienreizes visiem K–12 valsts skolu skolēniem neatkarīgi no ģimenes ienākumiem. Federālais un štata finansējums apgabaliem par katrām pasniegtajām pusdienām kompensē aptuveni 4,60 dolārus. Tā kā ēdienreizes saņem vairāk bērnu, skolām ir iespēja piedāvāt plašāku un kvalitatīvāku ēdienkarti.

“Tas skolu apgabaliem ir bijis pozitīvi: universālās skolu ēdienreizes palielināja dalību, kas savukārt ienesa vairāk naudas skolu ēdināšanas programmās,” sacīja Pedroza-Tobias.

Tomēr mazāk pārstrādāti produkti maksā dārgāk, un to izmaksas, visticamāk, pārsniegs pašreizējos budžetus. Turklāt atsevišķus produktus var būt grūtāk iegādāties. Amanda Harvey, Fresno apvienotā skolu apgabala uztura pakalpojumu direktore un pētījuma kopienas konsultatīvās padomes locekle, ar šādu problēmu saskārās, kad viņas komanda no ēdienkartēm izņēma produktus ar pārtikas krāsvielām.

Piemēram, apgabalam bija grūti iegādāties marinētus gurķus, kas nesaturētu zaļo krāsvielu Nr. 5. “Tie marinēti gurķi ir dārgi, un mūsu piegādātājam tos iegūt var būt diezgan sarežģīti. Tāpēc dažkārt mums šīs krāsvielas dēļ marinētu gurķu trūkst,” sacīja Harvey.

Pētnieki norādīja, ka skolu iespējas samazināt pārtikas izmaksas var kļūt ierobežotākas. Apgabali, piemēram, var iegādāties lētus ASV Lauksaimniecības departamenta piegādātus produktus, piemēram, neapstrādātu vistu, un nosūtīt tos pārtikas pārstrādātājam. Pretī tie saņem vieglāk pasniedzamu produktu, piemēram, vistas nagetus.

“Lai gan šāda prakse palīdz skolām, kurām virtuves infrastruktūra ļauj tikai izmantot gatavus ēdienus, tā var netīši palielināt īpaši pārstrādātas pārtikas daudzumu ēdienkartē,” sacīja Pedroza-Tobias.

Daudzām skolām trūkst darbinieku un piemērotu virtuvju

Ēdināšanas dienestu vadītāji kā nozīmīgu problēmu minēja arī personālu un infrastruktūru. Daudzās skolās ēdiena uzsildīšanai un pasniegšanai tiek nodarbināti nepilna laika darbinieki, kuriem var nebūt nepieciešamo iemaņu ēdienu gatavošanai no izejvielām. Gatavošana no sākuma prasa vairāk laika, savukārt darbinieku pārcelšana pilna laika darbā nozīmētu lielākus izdevumus algām un pabalstiem.

Daudzām skolām nav pilnībā aprīkotu virtuvju, un to pārbūve ir sarežģīta. Harvey komanda pētīja iespēju dažās Fresno apgabala sākumskolās gatavot sviestmaizes no izejvielām. Šo skolu virtuves bija paredzētas tikai ēdienu uzsildīšanai un pasniegšanai, tāpēc vietējais veselības dienests pieprasījumu noraidīja, jo telpas neatbilda prasībām, lai tajās drīkstētu gatavot ēdienu no sākuma.

“Viņi teica: lai saņemtu atļauju šīm 50 skolām, būtu jāierīko jaunas izlietnes, notekas un tvaika nosūcēji,” stāstīja Harvey. Tas izmaksātu miljoniem dolāru, turklāt nauda būtu jāņem no apgabala infrastruktūras budžeta, nevis skolu ēdnīcu līdzekļiem.

Fresno skolu apgabalam ir centrālā virtuve, kas aprīkota ēdienu gatavošanai no izejvielām, tāpēc Harvey komanda izvēlējās sviestmaizes gatavot tur. Taču mazākiem skolu apgabaliem šādas iespējas var nebūt.

Skolēnu paradumi un ilgtermiņa finansējums

Vēl viens izaicinājums var būt skolēnu gaume. Vienlaikus daži ēdināšanas dienestu vadītāji norādīja, ka skolēniem garšo atsevišķi svaigi ēdieni. Harvey apgabals sadarbojas ar pavāriem, lai izstrādātu ēdienus, kas gatavoti no izejvielām. Skolēni novērtē arī lielāku izvēli.

Kad Fresno apgabala pamatskolās sāka piedāvāt ēdienkartes variantus, “mēs noteikti redzējām milzīgu vecāku un skolēnu sūdzību skaita samazināšanos,” sacīja Harvey.

Pētījumā aprakstīts, kā daži apgabali mēģinājuši risināt minētās problēmas. Finansiālos trūkumus dažviet izdevies segt ar grantu palīdzību, taču vienreizējs finansējums neveicina ilgtermiņa pārmaiņas. “Ja viņi saņem šo finansējumu uz vienu gadu un nav pārliecināti, ka nākamgad nauda būs pieejama, viņi nejūtas spējīgi veikt ilgtspējīgas izmaiņas,” sacīja Pedroza-Tobias.

Grantu pieteikumu sagatavošana arī prasa darbinieku laiku, tāpēc mazāki apgabali ar mazāku atbalsta personālu ir neizdevīgākā situācijā.

Vienam skolu apgabalam izdevās lielāko daļu ēdiena gatavot no sākuma, daļēji tāpēc, ka ēdināšanas dienesta vadītājs bija pavārs ar uztura speciālista pieredzi. Šis apgabals arī aktīvi iesaistīja ģimenes un skolēnus, lai veicinātu pieņemšanu ēdieniem, kas gatavoti no izejvielām.

“Viņi daudz iesaistīja ģimenes un skolēnus, lai palielinātu pieņemšanu ēdieniem, kas gatavoti no sākuma,” sacīja Pedroza-Tobias. Viņa minēja arī jauno pavāru konkursu, kurā skolēni iesniedza savas receptes, bet dažas no tām vēlāk tika pagatavotas skolas virtuvē.

Pētnieki cer, ka secinājumi palīdzēs likumdevējiem un skolu apgabaliem pārvarēt grūtības, ieviešot veselīgākas ēdienreizes. Patel norādīja, ka pāreja no īpaši pārstrādātas pārtikas uz gatavošanu no izejvielām sākotnēji prasīs ieguldījumus, taču veselīgāks skolu ēdiens ilgtermiņā var atmaksāties, samazinot ar aptaukošanos, 2. tipa diabētu un sirds un asinsvadu slimībām saistītās veselības aprūpes izmaksas.

Pētījumā piedalījās arī Doloresas Huertas fonds, organizācija Cultiva la Salud un Kalifornijas Universitātes Lauksaimniecības un dabas resursu nodaļas Uztura politikas institūts. Darba nosaukums ir “Reducing ultra-processed and increasing scratch-cooked school meals: perceived barriers and facilitators from food service directors”; tas publicēts žurnālā Public Health Nutrition 2026. gadā, DOI: 10.1017/S1368980026103139.