Pirms aptuveni 200 miljoniem gadu, vēlīnajā triasa periodā, Zeme būtiski atšķīrās no mūsdienu pasaules. Nebija ne mobilo tālruņu, ne elektrības, ne citu cilvēku, taču uz planētas jau dzīvoja dinozauri. Tāpēc izdzīvošana šādā vidē būtu ļoti sarežģīta, pat ja doma par dinozauru kā mājdzīvnieku sākotnēji šķistu vilinoša.
Pangeja — viens milzīgs kontinents
Viena no redzamākajām atšķirībām būtu Pangeja — superkontinents, kurā bija savienotas teritorijas, kas mūsdienās pieder dažādām pasaules daļām. Dienvidos atradās Austrālijas reģions, ziemeļrietumos — Ziemeļamerika, bet austrumos — Eirāzija.
Teorētiski, lai gan tas prasītu ļoti ilgu laiku, pa sauszemi varētu aiziet no Kalifornijas līdz Francijai. Tomēr ceļotājs neieraudzītu ne Holivudas Slavas aleju, ne Eifeļa torni, jo šie objekti vēl nepastāvēja. Toties visapkārt būtu sastopami dzīvnieki, kādu mūsdienās vairs nav.
Dinozauri un citi neparasti dzīvnieki
Pirmais, ko cilvēks, visticamāk, pamanītu, pārvietojoties pa Pangeju, būtu daudzviet sastopamie dinozauri. Ne katrs no tiem radītu tūlītēju apdraudējumu: piemēram, dilongs svēra tikai aptuveni 11 kilogramus.
Daudz bīstamāks būtu Melanorosaurus, kura augstums sasniedza aptuveni 12 metrus. Cilvēks šādam dzīvniekam varētu kļūt par vieglu maltīti. Vēlīnais triasa periods tiek uzskatīts par pirmo dinozauru parādīšanās laikmetu, tāpēc šajā pasaulē būtu sastopami visdažādāko izmēru dinozauri.
Starp citiem neparastiem radījumiem būtu arī Drepanosaurus — dzīvnieks ar rāpuļiem līdzīgu ādu un izliektu muguru, kas, iespējams, bija viena no agrīnajām formām, kas līdzinājās putniem. Triasa periods ilga aptuveni 50 miljonus gadu un bija nozīmīgs evolūcijas posms.
Šajā laikā starp sugām bija mazāka konkurence, jo neilgi pirms triasa perioda masveida izmiršanā bija gājuši bojā aptuveni 70% Zemes radību. Tādēļ daudzi dzīvnieki varēja attīstīties un kļūt lielāki, nepārtraukti neuzmanoties no citiem plēsējiem.
Sausais Pangejas iekšienes klimats
Jo tālāk cilvēks dotos Pangejas iekšienē, jo izteiktākas kļūtu laikapstākļu pārmaiņas. Superkontinenta piekrastes daļās varēja būt lekni meži un zaļa zāle, bet iekšzemē vide, visticamāk, kļuva ievērojami sausāka.
Zinātnieki pieļauj, ka liela daļa Pangejas iekšienes bija sauss tuksnešains apvidus. Kontinents bija tik plašs, ka tā centrālās teritorijas nesaņēma okeāna radīto atvēsinošo ietekmi.
Pangeju no visām pusēm ieskāva Panthalassa — okeāns, kas klāja aptuveni 70% Zemes virsmas. Tas varēja radīt ārkārtīgi spēcīgas viesuļvētras un musonus. Okeāna milzīgais izmērs šiem laikapstākļu procesiem varēja dot pietiekamu spēku, lai tie Pangeju sasniegtu ar potenciāli postošām sekām.
Vēlākā pasaule ar tiranozauriem
Ja cilvēkam hipotētiski izdotos izdzīvot vēl vairākus miljonus gadu, viņš nonāktu juras periodā. Tieši šajā laikmetā dinozauri īpaši uzplauka. Tad varētu sastapt tiranozauru reksu, brahiozauru un stegozauru.
Šādos apstākļos doma par dinozauru kā mājdzīvnieku, visticamāk, vairs nešķistu tik laba.
Zinātne
Zinātne
Zinātne