Neandertāliešu DNS ir aptuveni 99,7% identiska mūsējai, un pētnieki uzskata, ka dažiem cilvēkiem genomā varētu būt pat līdz 2% neandertāliešu ģenētiskā materiāla. Turklāt zinātniekiem nesen izdevās iegūt gandrīz pilnīgu DNS sekvenci no aptuveni 50 000 gadu sena neandertālieša skeleta.
Tāpēc teorētiski varētu iedomāties, ka neandertālieši kādreiz atgriežas. Taču tad rastos jautājumi: kā viņi pielāgotos mūsdienu pasaulei un cik ilgi tajā spētu izdzīvot?
Daudz kopīga ar Homo sapiens
Lai gan neandertālieši fiziski atšķīrās no mūsdienu cilvēkiem — viņi bija īsāki un viņiem bija garenāki galvaskausi —, viņu dzīvesveidā bija vairākas līdzības ar mūsējo. Viņu smadzenes bija lielākas, taču tas pats par sevi nenozīmē, ka viņi būtu bijuši gudrāki. Tomēr viņi spēja sazināties cits ar citu.
Neandertālieši dzīvoja ģimeņu kopienās un rūpējās par slimajiem un vecajiem. Viņi izgatavoja sarežģītus darbarīkus, kurus varēja izmantot gan medībās, gan, iespējams, pat kuģu būvē. Viņi arī termiski apstrādāja un ēda dārzeņus.
Jautājums par viņu spēju dzīvot līdzās Homo sapiens nav tikai teorētisks. Neandertālieši jau reiz dzīvoja līdzās mūsu senčiem: aptuveni 5000 gadu garumā Homo sapiens un neandertālieši Eiropā pastāvēja vienlaikus un, visticamāk, arī krustojās.
Tas varētu izskaidrot, kāpēc lielākajai daļai eirāziešu genomā, domājams, ir vismaz 1% neandertāliešu DNS. Savukārt cilvēkiem ar Āfrikas izcelsmi šāda DNS parasti nav, jo viņu senči nemigrēja caur Eirāziju.
Kāpēc neandertālieši izzuda?
Homo sapiens populācija bija daudz lielāka par neandertāliešu populāciju, tāpēc viena no teorijām paredz, ka mūsdienu cilvēku senči neandertāliešus laika gaitā vienkārši absorbēja. Cita iespēja ir tāda, ka pēdējā ledus laikmeta laikā abas sugas sacentās par resursiem un Homo sapiens šajā konkurencē uzvarēja.
Ja tomēr pieņemtu, ka neandertālieši nebūtu izmiruši un būtu attīstījušies kā atsevišķa, bet cilvēkiem ļoti līdzīga suga, viņu stāvoklis, visticamāk, nebūtu vienkāršs. Avota hipotētiskajā scenārijā Homo sapiens, pateicoties dabiskās atlases priekšrocībām, būtu dominējošā suga, bet neandertāliešiem izdzīvošanas iespējas būtu ierobežotas.
Viņi varētu nonākt otrās šķiras pilsoņu statusā. Taču nav iespējams droši pateikt, kā cilvēki pret viņiem izturētos: vai neandertāliešus paverdzinātu, turētu zooloģiskajos dārzos vai piespiestu cīnīties.
Tāpat nav skaidrs, vai viņu atšķirīgās spējas traucētu pilnībā integrēties mūsdienu sabiedrībā, vai arī viņi, tāpat kā Homo sapiens, laika gaitā mācītos un attīstītos. Iespējams arī, ka neandertālieši nevēlētos veidot ciešas attiecības ar cilvēkiem.
Ja viņi uzskatītu, ka atšķirības starp abām sugām ir būtiskākas par līdzībām, neandertālieši varētu izveidot paši savas kopienas un turpināt pastāvēt neatkarīgi no pārējās pasaules attīstības.
Precīzi paredzēt, kā šodien uzvestos suga, kas izzuda aptuveni pirms 40 000 gadu, nav iespējams. Tomēr neandertālieši jau dzīvoja līdzās cilvēku senčiem, un daļa cilvēku no viņiem ir mantojusi vairāk nekā citi. Tāpēc apzīmējums “neandertālietis” attiecībā uz kādu cilvēku var būt ne tikai neprecīzs, bet arī aizvainojošs.
Zinātne
Zinātne
Zinātne