Pokémon kāršu franšīzes atjaunotā popularitāte tālākpārdevēju vidū atspoguļo kultūru, kurā panākumi arvien biežāk tiek mērīti ar spēju ātri atrast iespēju nopelnīt. Šīs pārmaiņas īpaši spilgti izgaismoja Pokémon kāršu satura veidotājas Natālijas Rūšas gadījums.

Šā mēneša sākumā Rūša savos YouTube un Instagram kontos publicēja video, kas sadusmoja plašāku kolekcionāru kopienu. Tagad dzēstajā ierakstā viņa demonstrēja divas premium klases kāršu kastes, kuras vēl nebija oficiāli izlaistas, un aicināja skatītājus nedusmoties. Tomēr skatītāji bija sašutuši: citi satura veidotāji apgalvoja, ka Rūšas iegādātās kārtis varētu būt nozagtas no ražotāja, kā arī izsmēja viņas mēģinājumu tās pārdot par pārmērīgi augstu cenu.

Rūšas gadījums kļuva par plaši apspriestu piemēru tam, kā influenceru ekonomika un vēlme gūt peļņu no hobija mainījusi Pokémon kāršu kolekcionēšanas kultūru. Lai gan Rūša pēc skandāla publiski izteikusies maz, kolekcionāru neapmierinātību drīz vien pastiprināja cita, ar šo situāciju cieši saistīta problēma.

30. gadadienas komplekts saasināja cīņu par kārtīm

Kad pagājušajā nedēļā beidzot iznāca ilgi gaidītais Pokémon Trading Card Game 30th Celebration komplekts, kolekcionāri visā valstī stāvēja rindās pie veikaliem, cerot iegūt spīdīgas un retas kārtis. Jubilejas komplektam ir neparasti augsta retu jeb tā dēvēto “chase” kāršu izvilkšanas iespēja. Tas ļauj lielākam skaitam fanu atrast kārtis, par kurām viņi sapņojuši, taču vienlaikus var satricināt tālākpārdošanas tirgu.

Daļa uzticīgāko Pokémon fanu pat pavadīja nakti pie veikaliem, jo franšīzes atdzimusi popularitāte kārtis padarījusi daudz grūtāk atrodamas un nopērkamas klātienē. Taču citai kāršu mednieku grupai izdevās iegūt pieprasīto komplektu, nebraucot uz fiziskiem veikaliem un neizmantojot Pokémon Center vietni parastā veidā.

Tie bija tālākpārdevēji, kuri bieži izmanto automatizētus botus, lai tiešsaistē jau priekšpasūtīšanas sākumā nopirktu desmitiem kāršu kastu. Daudzi no viņiem 30th Celebration komplektu nemaz negrasījās kolekcionēt. Viņu mērķis bija iegādāto produkciju pārdot faniem, kuri paši nebija paspējuši tikt pie kārtīm, — par cenu, kas ievērojami pārsniedz sākotnējo.

Lielākā daļa tirgotāju nespēj kārtis ilgi noturēt plauktos, tomēr internetā netrūkst video, kuros tālākpārdevēji izrāda lielas produktu kaudzes. Tās iegūtas, izmantojot botus vai krājumu pārbaudes programmas, kas paziņo, kad fiziskajos veikalos parādās jauna prece. Atrodami arī ieraksti par strīdiem un sadursmēm kāršu dēļ. Vienā nesenā gadījumā 72 gadus vecs vīrietis tika arestēts un apsūdzēts pirmās pakāpes pārkāpumā pēc tam, kad ar slepeni viņas automašīnā ievietotu ierīci bija izsekojis Pokémon piegādes darbinieces atrašanās vietu.

No apavu tālākpārdošanas līdz Pokémon kārtīm

Tirdzniecības kāršu pārdošana ar peļņu nav jauna parādība, tomēr Pokémon tālākpārdošanas ekonomika pēdējos gados ir būtiski izaugusi. Cilvēki ir pamanījuši, cik noturīga ir franšīzes popularitāte un cik viegli Pokémon produktus iespējams pārdot par cenu, kas ir krietni augstāka par ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu jeb MSRP.

Daudzi tālākpārdevēji, tostarp BotterBoyNova, sākotnēji strādāja ar citām vērtīgām precēm. Nova, kurš, tāpat kā daudzi mileniāļi, ir Pokémon fans kopš 1990. gadu vidus, iepriekš bija satura veidotājs, kura video galvenokārt bija veltīti sporta apavu tālākpārdošanai. Redzot, cik viegli iespējams nopelnīt ar Pokémon produktu pārdošanu, viņš nolēma iesaistīties arī šajā tirgū.

“Tālākpārdevēji tā dēvētajā ‘Sneaker Twitter’ vidē ir cieši saistīti ar praktiski katru kolekcionējamu preču kategoriju, ko iespējams izdevīgi pārdot,” Nova man skaidroja Discord. “Tā nav situācija, kurā es īpaši izvēlos Pokémon kāršu tirgu. Vienkārši šis tirgus ir ļoti ienesīgs, un produktus ir grūti iegādāties par MSRP — tieši šādi apstākļi ir mūsu kopienas specializācija.”

Nova nedarbojas viens. Viņš sadarbojas ar Polar Chefs — tā dēvēto “cook group” kopienu, kas par ikmēneša maksu piedāvā dažādus rīkus un pakalpojumus tālākpārdevējiem. Abonementi maksā no 660 ASV dolāriem gadā līdz 75 ASV dolāriem mēnesī. Par šo naudu lietotāji iegūst piekļuvi Polar Chefs privātajam Discord serverim, paziņojumiem par preču papildināšanu un botu komplektam, ar kuru iespējams iegādāties kārtis.

Šie boti ļauj izveidot vairākus kontus mazumtirgotāju vietnēs, piesaistīt tiem virtuālās kredītkartes un ar proxy serveriem slēpt pircēja IP adresi. Tehniski šāds process pašlaik nav nelikumīgs — vismaz vēl ne. Kongress 2016. gadā aizliedza botus, kas paredzēti koncertu biļešu iegādei, un likumdevēji ir ierosinājuši līdzīgu aizliegumu ieviest arī mazumtirdzniecības botēm. Tomēr šāda rīcība pārkāpj vairuma tirgotāju lietošanas noteikumus, tāpēc daļa pasūtījumu tiek atcelta.

Mazumtirdzniecības boti nav nelikumīgi, taču tie pārkāpj vairuma tirgotāju lietošanas noteikumus.

Boti pirkumus padara gandrīz automātiskus

Izmantojot Polar Chefs rīkus, Nova spēj iegādāties milzīgus Pokémon kāršu daudzumus par MSRP pie dažādiem tirgotājiem, neiekļūstot tīmekļa vietņu pretbotu drošības sistēmu redzeslokā. Viņš savu botu izmantoto pirkšanas procesu raksturoja kā “gandrīz pilnībā brīvroku”. Pēc viņa teiktā, īstais darbs sākas tikai tad, kad iegādātais krājums jāsašķiro un jāpārdod pāris vairumtirdzniecības pircējiem.

“Lielākajā daļā nedēļu tālākpārdošanai veltu mazāk nekā 3–5 stundas nedēļā — botu iestatīšanai, krājumu iegādei, pārdošanai un pasūtījumu izpildei,” sacīja Nova. Viņš norādīja, ka bieži vien guļ laikā, kad iepriekš ieprogrammētie boti veic pirkumus. “Es gaidu Polar Chefs paziņojumus par jaunumiem, nepieciešamajām botu korekcijām un tamlīdzīgām lietām.”

“Hustle” kultūra un kolekcionēšanas pieejamība

Ir grūti precīzi noteikt, kad Pokémon tālākpārdošana pēdējos gados piedzīvoja straujo uzplaukumu, tomēr tādu grupu kā Polar Chefs izplatība atgādina, kā COVID-19 pandēmijas laikā mainījās satura veidotāju ekonomika. Tālākpārdevēji, piemēram, Nova, ir arī influenceri, kuru video skatītājiem pārdod ideju, ka arī viņi varētu pelnīt, masveidā pārdodot kārtis.

Monetizētās “cook group” kopienas ir spilgts piemērs tam, kā interneta “hustle” kultūra arvien vairāk koncentrējas uz pamācību un kursu pārdošanu. Tajos tiek skaidrots, kā īstenot darbības, kuras daļai cilvēku šķiet morāli apšaubāmas.

Var apgalvot, ka tālākpārdevēju radītais deficīts ir palīdzējis palielināt tādu platformu kā Whatnot popularitāti. Tā ir tiešsaistes tirdzniecības vieta, kur lietotāji var samaksāt par, piemēram, neatvērtām Pokémon produktu pakām, kuras pārdevējs tiešraidē atver pirms nosūtīšanas pircējam. Daudzi Whatnot straumētāji sevi pozicionē kā uzņēmējus, kuri auditorijai sniedz noderīgu pakalpojumu un vienlaikus to izklaidē.

Tomēr platformai tiek pārmests, ka tā darbojas vairāk kā nelikumīga azartspēļu operācija. Izveidojusies arī vesela satura veidotāju ekosistēma, kas dokumentē gadījumus, kad Whatnot straumētāji apkrāpj savus klientus.

Retās kārtis var vājināt tālākpārdevēju tirgu

30th Celebration pakām piepildot tirgu ar retām kārtīm, krāpniekiem un spekulantiem var rasties grūtības. Pēdējās nedēļas laikā platformās X un Reddit plaši izplatīti ekrānuzņēmumi no nenosauktiem Discord serveriem. Tajos cilvēki, kuri sevi uzdod par tālākpārdevējiem, šķietami satraucas par nespēju pārdot kārtis par paaugstinātām cenām.

Vienā no plašāk izplatītajiem attēliem kāds raksta, ka tālākpārdevēji ir “cilvēki, kuri faktiski nodrošina, ka The Pokémon Company pelna naudu”, vienlaikus sūdzoties, ka “šajos komplektos burtiski nav vērtības, jo ikviens var izvilkt retās muļķības”. Citā ierakstā tālākpārdevējs apgalvo, ka iesniegs kolektīvo prasību pret The Pokémon Company to neatkarīgo pārdevēju vārdā, kuri esot cietuši “būtisku finanšu aktīvu vērtības kritumu mākslīga tirgus piesātinājuma dēļ”.

Šo ierakstu absurda daba liek domāt, ka tos, iespējams, sacerējuši cilvēki, kas izsmej īstus tālākpārdevējus. To apstiprina arī fakts, ka, meklējot Discord, tika atrasti ieraksti ar identisku formulējumu. Iespējams, autori vienkārši centušies piesaistīt uzmanību, tomēr plašāka tālākpārdošanas ekonomika patiešām negatīvi ietekmē Pokémon kāršu pieejamību.

Lai gan The Pokémon Company drukā vairāk kāršu nekā jebkad iepriekš, gandrīz viss mūsdienu otrreizējā tirgus modelī parastajiem cilvēkiem — jo īpaši bērniem — ir padarījis iesaistīšanos hobijā grūtāku. Nova atzīst, ka nejaušiem kolekcionāriem, kuri vienkārši vēlas sev izvilkt skaistas kārtis, ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka tālākpārdevēji Pokémon padara mazāk pieejamu.

Vienlaikus viņš uzskata, ka kolekcionāri, kuru interesi par kārtīm “motivē finansiāls ieguvums”, ir liekulīgi, ja viņi kritizē tālākpārdevējus. Ārpus spēlēšanas ar pašām kārtīm Pokémon būtiskākais prieks ir meklēšana un pārsteigums, atverot paku ar negaidītu saturu. Šo pieredzi būtu jāvar izbaudīt ikvienam, taču pašlaik to sabojā cilvēki, kuri hobiju pārvērš par peļņas avotu.