Oksfordas Universitātes vadīts pētījums atklājis pretrunīgas Indijas ekonomiskās un enerģētiskās pārejas sekas sabiedrības veselībai. Kopš 2000. gada miljoniem cilvēku ir kļuvuši pieejamāki tīrāki kurināmie un ēdiena gatavošanas tehnoloģijas, tādējādi samazinot mājsaimniecību gaisa piesārņojuma ietekmi. Vienlaikus strauji augošais elektroenerģijas pieprasījums lielākoties tika apmierināts ar oglēm, veicinot pilsētu āra gaisa piesārņojumu un ar to saistīto mirstību. Pētījums publicēts žurnālā Nature Cities.

Pētījuma vadītājs Basudevs Svains, kurš pētījuma laikā bija Oksfordas Universitātes Fizikas departamentā, bet tagad strādā Gētes Universitātē Frankfurtē, norādīja, ka šis nav vienkārši stāsts par attīstību, kas pasliktina piesārņojumu.

“Pieaugošie ienākumi ir ļāvuši būtiski pāriet uz tīrāku enerģiju mājsaimniecībās, sniedzot nozīmīgus ieguvumus veselībai. Izaicinājums ir nodrošināt, lai elektrība, kas atbalsta šos ieguvumus, pati tiktu ražota tīrāk,” sacīja Svains.

Ekonomikas izaugsme palielināja pieprasījumu pēc elektrības

Pētnieki apvienoja satelītu novērojumus, atmosfēras analīzi, ķīmiskās transporta modelēšanas datus, sociālekonomiskos un enerģētikas datus, kā arī informāciju par iedzīvotāju skaitu un mirstību. Tādējādi tika izsekota saikne starp ekonomikas izaugsmi, elektroenerģijas pieprasījumu, ražošanu, gaisa piesārņojumu un ietekmi uz veselību.

No 2000. līdz 2020. gadam Indijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pieauga no aptuveni 600–700 ASV dolāriem līdz vairāk nekā 2000 ASV dolāru. Šajā pašā laikā elektroenerģijas pieprasījums palielinājās no aptuveni 450 teravatstundām (TWh) līdz gandrīz 2000 TWh. Analīze liecina, ka katrs 1% IKP uz vienu iedzīvotāju pieauguma bija saistīts ar aptuveni 1,14% lielāku elektroenerģijas pieprasījumu.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% no šī pieprasījuma nodrošināja ogles. Tas bija saistīts ar būtisku sēra dioksīda (SO₂) emisiju pieaugumu, kas palielināja sulfātu aerosolu un smalko cieto daļiņu (PM2.5) koncentrāciju. Pētījumā norādīts, ka šīs pārmaiņas veicināja nāves gadījumu skaita pieaugumu, ko izraisa pilsētu gaisa piesārņojums.

Ogļu elektrostaciju skaits šajā periodā būtiski palielinājās. Pirms 2000. gada Indijā tika nodotas ekspluatācijā 71 šāda spēkstacija, bet no 2001. līdz 2024. gadam — vēl 182.

Ogļu spēkstaciju ieguldījums pilsētu piesārņojumā

Pilsētu aerosolu piesārņojums pētītajā periodā ievērojami pieauga. Sulfātu daļa kopējā pilsētu gaisā esošo daļiņu piesārņojumā palielinājās no aptuveni 35,5% 2000. gadā līdz 46,4% 2020. gadā. Atmosfērā sulfāti var veidoties no ogļu sadedzināšanas laikā izdalītā SO₂.

Atmosfēras modelēšana parādīja, ka enerģētikas nozares daļa kopējā pilsētu aerosolu piesārņojumā palielinājās no aptuveni 16% 2000. gadā līdz 36% 2020. gadā. Tas padarīja enerģētikas nozari par lielāko cilvēka darbības izraisītā piesārņojuma avotu pētījuma analīzē.

Lielākais pieaugums tika konstatēts Indijas ziemeļos un austrumos, tostarp Indas-Gangas līdzenumā. Šajā reģionā blīvi apdzīvotas teritorijas atrodas līdzās plašai ar oglēm darbināmu elektrostaciju infrastruktūrai.

Ar PM2.5 saistītā mirstība pieauga

Pētījumā lēsts, ka pilsētu iedzīvotāju nāves gadījumu skaits, kas saistīts ar PM2.5 iedarbību, pieauga no aptuveni 670 000 2000. gadā līdz 870 000 2020. gadā. Tas ir aptuveni 30% pieaugums.

Īpaši strauji palielinājās ar enerģētikas nozares emisijām saistītā mirstība. Modelēšana liecina, ka pilsētu nāves gadījumu skaits, kas saistīts ar enerģētikas nozares radīto PM2.5 piesārņojumu, pieauga no aptuveni 15 000 2000. gadā līdz gandrīz 300 000 2020. gadā.

Tajā pašā laikā mājsaimniecību iekšējā gaisa piesārņojuma tendence bija pretēja. Piekļuve tīriem kurināmajiem un ēdiena gatavošanas tehnoloģijām palielinājās no aptuveni 25% iedzīvotāju 2000. gadā līdz gandrīz 75% 2023. gadā. Neatkarīgi veselības dati liecina, ka ar mājsaimniecību gaisa piesārņojumu saistīto nāves gadījumu skaits samazinājās — no aptuveni 1,25–1,30 miljoniem gadā ap 2010. gadu līdz aptuveni vienam miljonam 2023. gadā.

Atkarība no oglēm apgrūtina tīrākas enerģijas pāreju

Pētījuma līdzautors Rjū Souns no Oksfordas Universitātes Fizikas departamenta uzsvēra, ka secinājumi attiecas ne tikai uz Indiju.

“Tie parāda, cik grūti var būt saraut saikni starp ekonomisko attīstību un atkarību no oglēm, ja strauji augošs elektroenerģijas pieprasījums un bažas par enerģētisko drošību paildzina paļaušanos uz esošo ogļu infrastruktūru. Ar oglēm darbināma elektroenerģija ne tikai pasliktina gaisa kvalitāti un kaitē sabiedrības veselībai — tās aerosolu emisijas var arī samazināt saules enerģijas izlaidi, tieši vājinot pāreju uz tīru enerģiju,” sacīja Souns.

Pētnieki norāda, ka ogļu elektroenerģijas ražošana nav vienīgais Indijas pilsētu gaisa piesārņojuma cēlonis. Nozīmīgu ieguldījumu piesārņojuma pasliktināšanā sniedza arī rūpniecības emisijas. Saskaņā ar pētījuma modeļiem 2020. gadā enerģētikas nozare radīja aptuveni 36% no kopējā pilsētu gaisā esošo daļiņu piesārņojuma, bet rūpniecība — aptuveni 32%.

Tomēr enerģētikas nozares PM2.5 piesārņojums no 2000. līdz 2020. gadam pieauga par aptuveni 400%, kamēr rūpniecības emisiju radītais piesārņojums palielinājās par aptuveni 90%.

Pētījums “Economic boom-driven electricity demand linked to urban air pollution and health in India” publicēts žurnālā Nature Cities 2026. gadā. Tā DOI ir 10.1038/s44284-026-00518-9.