Boeing saņēmis ASV Jūras spēku 20 miljardu ASV dolāru līgumu, lai izstrādātu īpaši slepeno F/A-XX sestās paaudzes iznīcinātāju. Par lidaparātu līdz šim publiski redzēti tikai daži fragmentāri attēli, tāpēc joprojām nav skaidrs, kas tieši slēpjas aiz tā ārējām aprisēm.

No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka ASV Jūras spēkiem nav nepieciešams atsevišķs jaunākās paaudzes iznīcinātājs, ja līdzīgu lidaparātu izstrādā arī ASV Gaisa spēki. Efektīvāks un lētāks risinājums būtu viena kopīga iznīcinātāja izveide ar modifikāciju izmantošanai uz aviācijas bāzeskuģiem.

Tomēr atšķirības galvenokārt nosaka abu spēku atšķirīgie uzdevumi, lai gan tradicionālo starpnozaru konkurenci pilnībā izslēgt nevar. Gaisa spēki vēlas specializētu gaisa pārākuma iznīcinātāju, kas paredzēts pretinieka lidaparātu pārtveršanai. Savukārt Jūras spēkiem vajadzīga daudzfunkcionāla mašīna, kas var darboties no bāzeskuģiem, veikt triecienmisijas un uzbrukt virszemes mērķiem.

Prasība lidot no bāzeskuģa būtiski ietekmē konstrukciju. Pacelšanās ar katapultu un nosēšanās, izmantojot aiztures trosi, prasa daudz izturīgāku korpusu un dzinēju, kas spēj izturēt šādas slodzes. Lidaparātam jābūt arī noturīgam pret sālsūdens aerosola korozīvo iedarbību. Tādēļ konstrukcija kļūst smagāka, jānostiprina šasija, un tas ietekmē pacelšanās masu un darbības rādiusu. Vienlaikus nepieciešams lielāks ieroču nodalījums un vieta papildu degvielas tvertnēm.

Ko var nolasīt no slepenajiem lidaparāta attēliem

Tagad, kad Boeing līguma sacensībā apsteidzis konkurentu Northrop Grumman, uzmanība pievērsta tam, kāds būs virsskaņas kreisēšanai paredzētais F/A-XX. Pirmie konceptuālie zīmējumi tika publiskoti neilgi pēc projekta sākuma 2008. gadā, taču jaunākie attēli lielākoties rāda tikai izplūdušu siluetu, kurā skaidrāk saskatāms vien deguns un kabīne. Daudzas detaļas joprojām ir klasificētas, tādēļ sabiedrībai atliek minēt, kas atrodas aiz šīs “noslēpumu kastes”.

Vienā no publiskotajiem attēliem lidaparāts redzams uz bāzeskuģa klāja, katapultas tvaika mākonī. Tā korpuss izskatās ievērojami platāks nekā daudziem citiem iznīcinātājiem. Tas liecina par lielāku iekšējo telpu ieročiem un degvielai, kā arī par aptuveni 700 jūras jūdžu jeb 805 jūdžu (1296 kilometru) darbības rādiusu.

Gar fizelāžu redzamas tā dēvētās chines — slīpas pārejas starp korpusa virsmām, kas uzlabo aerodinamiku un jo īpaši palielina cēlējspēku, kas nepieciešams darbībai no bāzeskuģa. Šīs virsmas var arī uzlabot slepenību, novirzot radara signālus. Attēli liek domāt arī par uz priekšu novietotiem kanardiem jeb papildu vadības plaknēm. Tām ir divējāda nozīme: no vienas puses, tās var pasliktināt radara neredzamību, bet, no otras, ir būtiskas zema ātruma gareniskās vadības un stabilitātes nodrošināšanai, lidaparātam tuvojoties bāzeskuģim. Tādējādi konstrukcijā jāmeklē kompromiss.

Kabīne ar uzlabotu redzamību un bez tradicionālās astes

Vēl viena pamanāma iezīme ir kabīne. Zemā, burbuļveida kabīnes nojume un vienmērīgi sapludinātā augšējā fizelāža ierobežo pilota skatu uz aizmuguri. Tas varētu nozīmēt, ka F/A-XX tiks aprīkots ar modernu sensoru kompleksu un uz ķiveres uzstādāmu displeju. Šāda sistēma pilotam varētu nodrošināt sava veida “neredzama lidaparāta” redzamību, radot iespaidu, ka caur fizelāžu iespējams skatīties jebkurā virzienā.

Attēlos nav redzama arī tradicionālā astes konstrukcija — aizmugurējais stabilizators ar stūri. Šāda vertikāla metāla virsma ir gandrīz ideāls radara signālu atstarotājs, tāpēc militārās aviācijas inženieri to mēdz aizstāt ar spārnos iebūvētām elevonām un citām vadības virsmām, kas var pildīt parastās astes funkcijas, vienlaikus palīdzot samazināt radara pamanāmību.

“Tas ir gods tikt izvēlētiem par Jūras spēku pirmās sestās paaudzes platformas ražotāju,” sacīja Boeing Defense, Space & Security prezidents un izpilddirektors Stīvs Pārkers. “Balstoties desmitgadēs uzkrātajā darbā, ko stiprina izšķirošas inovācijas un mūsu ieguldījumi jaunās ražotnēs, kas īpaši piemērotas vairāku produktu ar nākamās paaudzes iespējām izgatavošanai, mūsu mērķtiecīgā un talantīgā komanda ir gatava īstenot šo kritiski svarīgo programmu.”