Jauns baltais ziņojums, ko sagatavojuši Aged Care Research and Industry Innovation Australia (ARIIA) un Flindersas Universitātes Caring Futures Institute, aplūko Austrālijas Transition Care Program (TCP) lomu. Programma paredzēta vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri pēc ārstēšanās slimnīcā uz laiku saņem mērķētu atbalstu, lai atgūtu spēku, kustīgumu un pārliecību un varētu turpināt patstāvīgu dzīvi.

Pārejas aprūpe var palīdzēt izvairīties no nevajadzīgas atkārtotas nonākšanas slimnīcā. Tā kā Austrālijas iedzīvotāji noveco un pieprasījums pēc pakalpojumiem aug, nozares pārstāvji norāda, ka šī programma kļuvusi īpaši nozīmīga. Ziņojums balstīts uz aprūpes sniedzēju, klīnicistu un nozares vadītāju atziņām nacionālā seminārā, kurā apspriesta atjaunojošās pārejas aprūpes nodrošināšana pēc atjaunināto vadlīniju ieviešanas.

Vadlīnijas vienas pašas nenodrošina rezultātu

Ziņojuma galvenā autore, Flindersas Universitātes Caring Futures Institute pārstāve Klēra Gofa, norāda, ka nozare kopumā atbalsta atjaunināto vadlīniju principus, taču to īstenošanu apgrūtina praktiski šķēršļi.

“Ieinteresēto pušu vēstījums ir skaidrs. Vadlīnijas nostiprina izpratni par to, kādai jābūt labai atjaunojošai aprūpei, taču ar vadlīnijām vien nepietiks, lai panāktu rezultātus,” saka Gofa, fizioterapeite un pētniece, kas specializējas klīniskajā rehabilitācijā.

“Vecāka gadagājuma austrālieši slimnīcu atstāj ar arvien sarežģītākām vajadzībām, un daudziem pakalpojumiem ir grūti nodrošināt darbaspēku un resursus, kas nepieciešami efektīvam atbalstam,” viņa piebilst.

Semināra dalībnieki ziņoja par darbinieku trūkumu sabiedroto veselības aprūpes jomās, māszinībās, farmācijā un primārajā aprūpē. Šīs problēmas skar gan lielpilsētu, gan reģionālās un attālās kopienas. Daži pakalpojumu sniedzēji norādījuši, ka nespēj pieņemt pat programmas kritērijiem atbilstošus klientus, jo nav pieejama vajadzīgā klīniskā kompetence.

Atveseļošanos ietekmē arī sociālie apstākļi

Ziņojumā uzsvērts, ka pēc izrakstīšanās no slimnīcas vecāka gadagājuma cilvēkiem jāpārvar ne tikai veselības problēmas. Finansiālas grūtības, nestabils mājoklis, ilga gaidīšana uz atbalsta pakalpojumiem, nepietiekama veselībpratība un ierobežota piekļuve tulkiem var ietekmēt spēju atgūties un saglabāt neatkarību.

ARIIA nozares vadītāja Džoanna-Lī Tana norāda, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp veselības aprūpes un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes dienestiem, lai atveseļošanās turpinātos arī pēc pārejas aprūpes perioda.

“Pārejas aprūpe nevar darboties izolēti,” saka Tana, kura ir Austrālijas Fizioterapijas asociācijas sertificēta gerontoloģiskā fizioterapeite.

“Kad cilvēki programmu pabeidz, viņiem joprojām ir vajadzīga piekļuve pastāvīgam atbalstam. Ja nebūs ciešāku saikņu starp slimnīcām, primāro aprūpi, kopienas pakalpojumiem un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, pastāv reāls risks, ka cilvēki zaudēs progresu, kura sasniegšanai viņi smagi strādājuši.”

Pētījumā secināts, ka gaidīšanas laiks uz mājas aprūpes pakalpojumiem un kopienā balstītas aprūpes trūkums rada atbalsta pārtraukumus pēc pārejas aprūpes programmas beigām. Nozares pārstāvji brīdinājuši, ka šādas nepilnības var vājināt atveseļošanos un palielināt novēršamas atkārtotas hospitalizācijas risku.

Tehnoloģijas var palīdzēt, taču pieejamība ir nevienmērīga

Pētnieki saskata iespējas uzlabot rezultātus, plašāk izmantojot televeselību un citas tehnoloģijas, īpaši lauku un attālos reģionos. Tomēr to ieviešanu kavē digitālās prasmes, interneta savienojuma pieejamība un klīnicistu pārliecība par tehnoloģiju izmantošanu.

Gofa uzsver, ka Austrālijas iedzīvotāju novecošanas apstākļos būs nepieciešami ieguldījumi darbaspēka kapacitātē, labāka sistēmas integrācija un precīzāki atjaunojošās aprūpes rezultātu mērījumi.

“Katram vecāka gadagājuma austrālietim ir pelnīta iespēja pēc uzturēšanās slimnīcā labi atgūties un saglabāt neatkarību,” saka Gofa.

“Ja vēlamies, lai pārejas aprūpe īstenotu savu potenciālu, mums jāiegulda darbaspēkā, jāstiprina saiknes visā sistēmā un jānodrošina, ka pakalpojumi spēj apmierināt augošo pieprasījumu.”

Ziņojuma autori ir Klēra Gofa un kolēģi. Darbs “National Stakeholder Workshop: Restorative Care in Practice: Advancing the Transition Care Programme” publicēts Flindersas Universitātē 2026. gadā; DOI: 10.25957/pmbv-cw92.