Wellcome pasūtītā aptauja aptvēra speciālistus tādās valstīs kā Brazīlija, Indija un Zimbabve, kā arī Austrālija un Apvienotā Karaliste. Gandrīz visi aptaujas dalībnieki bija aprūpējuši grūtnieci vai mazuli, kura veselību bija ietekmējis ekstremāls karstums. Atklājumi papildina plašu zinātnisko pierādījumu kopumu par saikni starp augstu temperatūru un nelabvēlīgiem grūtniecības iznākumiem, tostarp mātes nāvi un priekšlaicīgām dzemdībām.

Rezultāti tika publiskoti 5. oktobrī pirms ANO klimata konferences samitā Fidži. Pasākumā Wellcome izsludināja globālu aicinājumu rīkoties karstuma un sieviešu veselības aizsardzības jomā pirms ANO klimata samita COP31, kas novembrī paredzēts Antaljā, Turcijā.

Apmēram ceturtā daļa aptaujāto bija saskārusies ar grūtniecības komplikācijām, kuras, viņuprāt, bija saistītas ar ekstremālu karstumu un kurām bija nepieciešama uzraudzība vai ārstēšana. Vairāk nekā trešdaļa speciālistu ziņoja par mazu dzimšanas svaru vai augšanas ierobežojumiem, dehidratāciju un ar karstumu saistītām slimībām jaundzimušajiem. Bieži novērotas arī grūtības ar barošanu, elpošanu un ķermeņa temperatūras regulēšanu. Vairāk nekā 90% aptaujas dalībnieku vēlējās papildu apmācību un resursus, lai aizsargātu grūtnieces ekstremālas temperatūras apstākļos.

“Ekstremāls karstums ir neredzams slepkava, taču grūtnieces nedrīkst palikt neredzamas,” sacīja Wellcome vadītāja un bijusī Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarda. “Līderiem ir pierādījumi un risinājumi, kas nepieciešami — tagad viņiem ir jārīkojas.” Viņa uzsvēra, ka nevienai sievietei nevajadzētu baidīties, ka karstums kaitēs viņas bērnam.

Vietējie risinājumi karstuma risku mazināšanai

Wellcome aicina valdības savos nacionālajos klimata plānos noteikt grūtnieču un viņu bērnu aizsardzību par prioritāti, paredzot tai īpaši finansētus pasākumus. Organizācija pētījumiem par ekstremāla karstuma riskiem grūtniecības laikā un vietējo risinājumu pārbaudei investējusi vairāk nekā 20 miljonus sterliņu mārciņu.

Zimbabves Wellcome Consortiums valsts direktore Fortunate Machingura vada pētījumu HAPI Zimbabwe, kurā tiek vērtēts, kā kopienu līdzdalībā izstrādāti pasākumi var mazināt dehidratācijas risku dzemdību laikā, priekšlaicīgas dzemdības un karstuma radītu slodzi. Pētījumā iesaistītas 1600 sievietes Dienvidāfrikas pilsētās un Zimbabves lauku reģionos.

Pārbaudīto lēto risinājumu vidū ir karstuma brīdinājumu sistēma, kas viedtālruņos nosūta personalizētus paziņojumus. Sievietēm bez telefona tos nodod kopienu veselības aprūpes darbinieki. Tiek izmēģināti arī atvēsināšanas komplekti hidratācijai un aizsardzībai pret sauli, kā arī atstarojoši jumti ēku atdzesēšanai.

Citi pasākumi ir vēl vienkāršāki: ģimenes sadala smagākos darbus un plāno tos vēsākajās dienas stundās, savukārt īpaši iesaistīti vīrieši palīdz sagādāt un uzglabāt ūdeni. “Padoms nozīmē maz, ja ūdens atrodas kilometriem tālu,” Machingura sacīja SciDev.Net. Viņa norādīja, ka HAPI iesaista ģimenes, sieviešu grupas, vietējos vadītājus un dzemdību aprūpes dienestus, mudinot vīriešus dalīt pienākumus, ko sievietes bieži vien uzņemas vienas.

Ziemeļaustrumu Zimbabves Mauntdarvinas apgabalā karstuma slodzi sievietēm palielina smags fizisks darbs, nedroša piekļuve ūdenim un ēkas, kas uzkrāj siltumu. Šajā apgabalā atrodas valsts pirmā Klimata un veselības demonstrācijas laboratorija. Machingura sacīja, ka pētījuma sākotnējie rezultāti liecina par būtiski zemāku dehidratācijas līmeni sievietēm, kuras saņēma HAPI atbalstu, salīdzinot ar tām, kuras šo intervenci nesaņēma.

Karstuma viļņi un grūtnieču veselība

Atklājumi publiskoti laikā, kad Eiropas Zemes novērošanas programma Copernicus augustu pasludināja par visu laiku siltāko mēnesi kopā ar 2023. gada jūliju. Vienlaikus pastiprinās El Niño parādība, kas ietekmē temperatūras modeļus. Indijā šogad piedzīvoti spēcīgi karstuma viļņi, un dažos reģionos temperatūra pārsniedza 45°C (113°F).

Indijas nevalstiskās organizācijas Vatsalya galvenā vadītāja Neelama Singha, kuras organizācija īpaši rūpējas par sieviešu un meiteņu veselību Utarpradēšā, sacīja, ka aptaujas dati atspoguļo problēmas, ko viņa redz ikdienas darbā grūtnieču un sieviešu pēc dzemdībām aprūpē.

“Pārmērīgs karstums grūtniecības laikā var veicināt dehidratāciju un fizisku izsīkumu, kā arī potenciāli ietekmēt augļa labsajūtu un jaundzimušā veselību,” Singha sacīja SciDev.Net. Viņa piebilda, ka karstums un ar to saistītā dehidratācija nelabvēlīgi ietekmē sievietes pēcdzemdību periodā, tostarp viņu spēju sākt un uzturēt pietiekamu zīdīšanu. Precīzu šo seku apmēru pagaidām nav izdevies noteikt, jo trūkst kvantitatīvu datu.

Iepriekšēji pētījumi tomēr ir uzrādījuši skaidru saikni starp karstumu un nelabvēlīgiem grūtniecības iznākumiem. Žurnālā Environment International publicētā pētījumā secināts, ka 1,4% priekšlaicīgu dzemdību siltajā sezonā varētu būt saistītas ar karstumu — tas atbilst 855 gadījumiem uz miljonu dzemdību. Pētījumā analizēti dati no 13 valstīm 40 gadu periodā.

Karstums kā klimata krīzes nevienlīdzības pastiprinātājs

Uzstājoties Wellcome organizētajā ministru sanāksmē Fidži 5. oktobrī, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām vadītājs Saimons Stīls sacīja, ka ekstremāls karstums grūtniecību padara par klimata krīzes “jauno lūzuma līniju”.

“Aiz šiem skaitļiem ir cilvēku stāsti: topošās mātes ceļš uz klīniku, ko aizkavē bīstams karstums; vecmāte, kas strādā nedrošā temperatūrā; jaundzimušais, kuram nepieciešama specializēta aprūpe,” viņš teica, komentējot aptaujas datus. Stīls piebilda: “Drošas dzemdības jau pārāk bieži nosaka ģeogrāfija, ienākumi un piekļuve aprūpei. Ja nerīkosimies, ekstremāls karstums šo netaisnību tikai palielinās.”