ASV Ziemeļkalifornijas apgabaltiesas tiesnesis Vince Chhabria šīs nedēļas sākumā noraidīja Kalifornijas iedzīvotāju Nicholas Farrell un Jeff Ganan prasības. Tiesa secināja, ka abi prasītāji nav pierādījuši, ka viņu ierīcēs būtu bijuši uzstādīti pārlūkprogrammu paplašinājumi, kas LinkedIn nodotu privātu informāciju.

Chhabria arī norādīja, ka prasītājiem būtu grūti pierādīt pašu privātuma pārkāpumu faktu, nemaz nerunājot par uzvaru lietā. Tādējādi tiesa ne tikai apšaubīja prasītāju tiesības celt prasību, bet arī lietas faktisko pamatu.

Strīds par tā dēvēto “Browsergate”

Strīds saistīts ar Vācijas organizācijas Fairlinked šā gada sākumā publicēto ziņojumu “Browsergate”. Organizācija apgalvoja, ka LinkedIn pārkāpj Eiropas Savienības aizliegumus vākt īpašu kategoriju personas datus, tostarp informāciju par rasu vai etnisko izcelsmi un politiskajiem uzskatiem, jo pārlūkprogrammu paplašinājumi var saturēt sensitīvus datus.

Ziņojumā tika apgalvots arī, ka LinkedIn darbības pārkāpj Kalifornijas privātuma aizsardzības likumus. Par šādu pārkāpumu uzņēmumam teorētiski varētu draudēt 5000 ASV dolāru sods par katru LinkedIn lietotāju štatā.

LinkedIn tiesai iesniegtajā priekšlikumā par prasību noraidīšanu norādīja, ka viena no prasītāju pusēm — Teamfluence — pati izstrādājusi pārlūkprogrammas paplašinājumu LinkedIn datu iegūšanai, tādējādi pārkāpjot platformas noteikumus. Uzņēmums skaidroja, ka paplašinājumu skenēšana daļēji nepieciešama, lai identificētu šādas ļaunprātīgas lietotnes.

Kiberdrošības uzņēmuma Fortra asociētais direktors Tyler Reguly iepriekš norādīja, ka LinkedIn veiktā skenēšana, šķiet, aprobežojusies ar pārbaudi, vai paplašinājumi ir instalēti, nevis ar papildu datu iegūšanu no lietotāju ierīcēm.

Tiesa uzsver pierādīta kaitējuma trūkumu

Lai gan publiskajā telpā prasības pārsvarā tika saistītas ar tīmekļa datu iegūšanu, Chhabria lēmumā galvenā uzmanība pievērsta tam, ka neviens no prasītājiem nav spējis uzrādīt nodarītu kaitējumu. Tiesnesis, šķiet, piekrita LinkedIn argumentam, ka lietotāji pārlūkprogrammu paplašinājumus lejupielādē brīvprātīgi un ka šādi paplašinājumi pēc savas būtības apzināti padara noteiktus datus pieejamus tīmekļa vietnēm.

Ganana advokāts J.R. Howell portālam Ars Technica sacīja, ka apsver iespēju pārsūdzēt lēmumu federālajā tiesā vai atkārtoti iesniegt prasību Kalifornijas štata tiesā. Viņš piebilda, ka, lai gan iepriekš bijis Fairlinked advokāts citā lietā, viņa “izmeklēšanas darbs ar Fairlinked e.V. un Browsergate” noticis pirms Ganana prasības iesniegšanas.

Nav skaidrs, kā līdzīgas sūdzības varētu tikt vērtētas Eiropas Savienībā, kur Fairlinked apgalvoja, ka LinkedIn prakse pārkāpj vairākas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) normas. Savukārt ASV LinkedIn joprojām saskaras ar ierosinātu pretmonopola kolektīvo prasību, kurā uzņēmums apsūdzēts par 97% profesionālo sociālo tīklu tirgus kontroli.