ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes jeb CIP direktors Džons Retklifs otrdien nepubliskotā vizītē ieradies Maskavā. Tā bijusi pirmā ASV izlūkdienesta vadītāja vizīte Krievijas galvaspilsētā gandrīz piecu gadu laikā, un tās norise apliecina, ka Vašingtona un Maskava atsevišķos jautājumos joprojām uztur tiešus drošības kontaktus pat dziļas politiskās krīzes apstākļos.

Retklifs Maskavā nokļuvis ar ASV Gaisa spēku transporta lidmašīnu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka CIP vadītājs ticies ar Krievijas izlūkdienestu amatpersonām, tomēr norādīja, ka viņam nav bijusi tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Peskovs arī atturējās vērtēt, vai šāda vizīte varētu liecināt par plašāku attiecību uzlabošanos. Viņš uzsvēra, ka pagaidām esot pāragri spriest, vai abu valstu attiecības spēs izkļūt no dziļās krīzes.

Iespējams signāls par NATO drošību

Viens no iespējamiem sarunu tematiem varētu būt Krievijas atturēšana no darbībām, kas tieši pārbaudītu NATO gatavību aizsargāt savas dalībvalstis. Drošības jomas eksperti pieļauj, ka Vašingtona varējusi izmantot tikšanos, lai nodotu Maskavai stingru brīdinājumu saistībā ar izlūkošanas ziņām par iespējamiem Krievijas iebrukumiem sabiedroto teritorijā vai kiberuzbrukumiem pret NATO valstīm.

Šāds kontakts izlūkdienestu līmenī ļauj nodot īpaši jutīgus vēstījumus bez publiskas diplomātiskas eskalācijas. Vienlaikus tikšanās pati par sevi nenozīmē, ka ASV un Krievija būtu panākušas vienošanos vai ka starp valstīm sāktos plašāks dialoga atjaunošanas process.

Irāna, Ukraina un iespējamās ieslodzīto apmaiņas

Starp iespējamiem jautājumiem minēta arī Krievijas sadarbība ar Irānu. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ievieš stingrākas sankcijas pret Teherānu un tā tirdzniecības partneriem, tādēļ Vašingtona varētu būt mudinājusi Maskavu pārtraukt Irānai sniegt militāro aprīkojumu un izlūkošanas informāciju.

Sarunās varēja tikt skartas arī Krievijas bažas par ASV izlūkdienestu iesaisti Ukrainā. Maskava jau ilgstoši kritizē Rietumu palīdzību Ukrainai, tostarp izlūkošanas datu nodošanu, savukārt ASV un to sabiedrotie uzsver, ka Krievija ir sākusi karu pret Ukrainu un turpina apdraudēt Eiropas drošību.

Vēl viens iespējamais darba kārtības punkts ir nākotnes ieslodzīto apmaiņas. Šādi jautājumi nereti tiek risināti tieši ar izlūkdienestu kanālu starpniecību, jo tie prasa konfidenciālas sarunas un praktisku koordināciju.

Ne Vašingtona, ne Maskava pagaidām nav publiskojusi detalizētu informāciju par Retklifa vizītes rezultātiem. Tādēļ nav skaidrs, vai tikšanās bijusi galvenokārt brīdinājuma nodošana, mēģinājums panākt konkrētu vienošanos vai sarunu kanāla uzturēšana laikā, kad abu lielvaru attiecības joprojām ir īpaši saspīlētas.