ASV ir deportējušas vairāk nekā 25 000 cilvēku, pamatojoties uz slepenām vienošanām ar 35 valstīm, kuras piekritušas uzņemt migrantus, kuriem ar šīm valstīm nav nekādu saikņu. Par to ziņots pirmdien publicētā izmeklēšanā.
Kopš ASV prezidents Donalds Tramps 2025. gada janvārī stājās amatā, Vašingtona slēgusi vienošanās ar jaunattīstības valstīm, lai tās uzņemtu migrantus, kurus juridisku iemeslu dēļ nevar nosūtīt atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm. Izmeklēšanas organizācija Forbidden Stories noskaidrojusi, ka šim mērķim paredzēti 410 miljoni ASV dolāru (357 miljoni eiro), ko izmaksāt saņēmējvalstīm vai ANO aģentūrām.
Vairākums deportēts uz Meksiku
Līdz 2026. gada 31. augustam uz trešajām valstīm jau bija deportēti vismaz 25 447 cilvēki, liecina Forbidden Stories apkopotie dati, kas iegūti sadarbībā ar starptautisku žurnālistu konsorciju.
Lielākā daļa — aptuveni 20 000 cilvēku — nosūtīti uz Meksiku. Pārējie izkliedēti 27 citās valstīs Latīņamerikā, Āfrikā un Klusā okeāna reģionā, bet vienošanās noslēgtas vēl ar septiņām valstīm.
Vienošanās nosacījumi atšķiras, tostarp pēc tā, kādu tautību cilvēkus drīkst deportēt un vai valstis pieņem personas ar sodāmību. Šā gada sākumā ziņu aģentūras AFP izmeklēšana atklāja, ka Vašingtona izdara spiedienu uz Āfrikas valstīm, izmantojot vīzu aizliegumus un ierobežojumus, lai panāktu to piekrišanu deportēto uzņemšanai.
Advokāti AFP sacīja, ka deportētie tiek iemesti “juridiskajā melnajā caurumā” — viņus bez apsūdzības aiztur valstīs, ar kurām viņiem nav saikņu un kur viņiem ir maz tiesību vai to vispār nav.
Vienošanās ar Kamerūnu
Forbidden Stories vēstīja, ka par trešo valstu deportēto uzņemšanu uzrunātas 49 no 54 Āfrikas valstīm.
Lielāko daļu sarunu un maksājumu, kā norāda Forbidden Stories, pārrauga maz zināma ASV Valsts departamenta struktūrvienība — Remigrācijas birojs, kas izveidots 2025. gada maijā. To vada 41 gadu vecais diplomāts Kristians Jove Ehrharts, kurš iepriekš strādājis par drošības virsnieku.
Izmeklēšanā aprakstīti viņa braucieni uz Kamerūnu. Šī valsts decembrī parakstīja saprašanās memorandu ar ASV par deportēto uzņemšanu. Pēc nedēļas Kamerūna parakstīja arī piecu gadu veselības aprūpes palīdzības programmu gandrīz 400 miljonu ASV dolāru (348 miljonu eiro) vērtībā.
Nākamajā mēnesī ASV Valsts departaments paziņoja, ka piešķirs vēl 30 miljonus ASV dolāru (26 miljonus eiro) ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR) Kamerūnā, lai “atvieglotu bēgļu brīvprātīgu atgriešanos un apkarotu nelegālo imigrāciju”. Pirmā lidmašīna ar deportētajiem Kamerūnā ieradās 14. janvārī.
Maksājumi Klusā okeāna valstij un Esvatīni
Citas vienošanās paredzējušas tiešus maksājumus valdībām.
Palau — neliela Klusā okeāna salu valsts ar mazāk nekā 18 000 iedzīvotāju — 2025. gada decembrī parakstīja vienošanos par līdz 75 trešo valstu pilsoņu uzņemšanu apmaiņā pret 7,5 miljoniem ASV dolāru (6,5 miljoniem eiro). Tomēr līdz šim saskaņā ar šo vienošanos uz Palau nosūtīti tikai trīs cilvēki.
Esvatīni kopš 2025. gada jūlija ieradušies 32 cilvēki no potenciāli 160. Vienošanās vērtība pārsniedz 5 miljonus ASV dolāru (4 miljonus eiro), un šī valsts pieņēmusi arī cilvēkus ar sodāmību, liecina izmeklēšana.
Finansējums ANO aģentūrām
No 410 miljoniem ASV dolāru, kas paredzēti šīm vienošanām, iekšējie ASV Valsts departamenta dokumenti liecina, ka 81 miljons dolāru (70 miljoni eiro) bija paredzēts parakstītājvalstu valdībām.
Pārējā summa bija paredzēta palīdzības organizācijām, tostarp vairāk nekā 178 miljoni ASV dolāru (155 miljoni eiro) ANO Starptautiskajai Migrācijas organizācijai un 123 miljoni dolāru (107 miljoni eiro) UNHCR.
Aģentūru iesaiste izraisījusi kritiku. UNHCR Forbidden Stories norādīja, ka tā nav divpusējo vienošanos puse un ka ASV finansējums tiek izmantots atbilstoši tās pilnvarām, lai stiprinātu patvēruma sistēmas.
Starptautiskās Migrācijas organizācijas pārstāvis Forbidden Stories sacīja, ka aģentūras lēmums pieņemt finansējumu balstās “uz vienu jautājumu: vai mūsu iesaiste uzlabos skarto migrantu dzīvi”. Šajos gadījumos organizācija uzskata, ka tā notiek.
Pasaulē
Tehnoloģijas
Pasaulē