Pagājušajā gadā riska ieguldījumu fonda Praetorian Capital dibinātājs Heriss Kupermans publicēja asu finanšu analīzi par datu centru būvniecības vilni Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš norādīja, ka datu centru komponentes noveco un sabojājas tik ātri, ka nozarei 2025. un 2026. gadā kopā būtu jāgūst aptuveni 1 triljona dolāru ieņēmumi tikai tam, lai segtu hipermēroga infrastruktūras izmaksas — nerunājot par peļņu.

Tā kā mākslīgā intelekta ieņēmumi pašlaik veido tikai nelielu daļu no šīs summas, Kupermana secinājums bija, ka pašreizējās datu centru būvniecības finanšu loģika neiztur pārbaudi. Tomēr pēdējais gads parādījis, ka MI nozares uzņēmumiem un to finansētājiem izdodas atlikt problēmu risināšanu, pat ja skaitļi kļūst arvien nelabvēlīgāki.

6 triljonu dolāru slieksnis

Šo pašu aprēķinu loģiku tagad izmanto arī citi analītiķi, prognozējot, kas tuvākajos gados sagaida datu centru attīstītājus. Bain & Co, viena no pasaulē lielākajām vadības konsultāciju kompānijām, analīzē secinājusi, ka globālajai MI nozarei līdz 2031. gadam būtu jāsasniedz 6 triljonu dolāru gada ieņēmumi, lai attaisnotu datu centros ieguldītā kapitāla apjomu.

Šis aprēķins pieņem, ka komerciālie MI rīki līdz tam laikam nodrošinās 1,8 triljonus dolāru ieņēmumu. Tas nozīmētu gandrīz eksponenciālu globālā MI tirgus izaugsmi. Pat tad, ja šis mērķis tiktu sasniegts, nozarei vēl būtu jāatrod 4,2 triljoni dolāru no citiem avotiem.

Ziņojuma autori uzskata, ka 6 triljonu dolāru robežas sasniegšanai būtu nepieciešams tehnoloģisks brīnums — informācijas laikmetā nepieredzēts izrāviens.

“Nozarei vajadzīgs inovāciju vilnis, kas pārspētu to, ko atklāja mobilās tehnoloģijas un mākonis,” rakstīja ziņojuma vadošais autors un Bain globālās tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju prakses vadītājs Deivids Krofords.

Infrastruktūra aug ātrāk par pieprasījumu

“MI infrastruktūra tiek būvēta krietni pirms pieprasījuma līknes, un tās ilgtspējīgai finansēšanai būs nepieciešams ikgadējās pasaules iekšzemes kopprodukta izaugsmes pieaugums par aptuveni vienu procentpunktu,” teikts Bain ziņojumā. “Jautājums ir, vai lietojumprogrammas parādīsies pietiekami drīz, lai par to samaksātu.”

Datu centri pašlaik ir viena no retajām izaugsmes jomām ASV ekonomikā, tādēļ vietējā MI nozare nevar atļauties būtiski palēnināties. Bain lēš, ka tādi hipermēroga infrastruktūras uzņēmumi kā Microsoft, Amazon, Meta un Oracle vien 2026. gadā varētu kopumā iztērēt līdz 780 miljardiem dolāru.

Vienlaikus tehnoloģiju lieluzņēmumi nevar bezgalīgi turpināt kapitāla ieguldījumus, Kupermans uzsvēra savā 2025. gada esejā.

“Ja ekonomika nedarbojas, darbība milzīgā mērogā nepadara ekonomiku efektīvāku — tā tikai nozares krīzi pārvērš nacionālā ekonomikas krīzē,” viņš rakstīja.

Brīdinājums par vēsturisku kapitāla izšķērdēšanu

Ja tehnoloģiju nozare nespēs pietiekami ātri pārvērst MI par triljonu dolāru ieņēmumu avotu, datu centru būvniecības vilnis var kļūt par problēmu, kas gaida savu brīdi. Pensilvānijas Universitātes Vārtonas skolas finanšu profesore Džesika Vačtere nesenā pētījumā rakstīja, ka gadījumā, ja MI solītais izrāviens “neīstenosies”, nākamās paaudzes pašreizējo infrastruktūras izbūvi varētu uzskatīt par “lielāko kapitāla nepareizas sadales piemēru vēsturē”.