2026. gada 3. oktobrī Latvija vēlēs 15. Saeimu. Uz 100 deputātu vietām pretendē vairāk nekā 1400 kandidātu no 14 politiskajiem spēkiem. Pirms klausīties kārtējos priekšvēlēšanu solījumus, Tinte.lv skatās atpakaļ — ko šīs partijas un politiķi jau ir solījuši, kas palicis neizdarīts, kādi pārkāpumi un skandāli dokumentēti un kur politiķu teiktais nonācis pretrunā faktiem.

Svarīgi: neizpildīts priekšvēlēšanu solījums automātiski nenozīmē melus. Šajā rakstā nošķiram politisku kritiku, pārbaudāmi nepatiesus apgalvojumus, valsts iestāžu konstatētus pārkāpumus un kriminālprocesus.

Vēlēšanu kampaņa ir laiks, kad gandrīz visi sola lielākas algas, lētākas zāles, mazākus nodokļus, mazāku birokrātiju, drošību un ekonomisko izaugsmi. Taču Latvijas politikas vēsture rāda neērtu likumsakarību — daudzi no šiem solījumiem nav jauni. Tie ceļo no vienām vēlēšanām uz nākamajām.

Solījumi, kas Latvijā ceļo no valdības uz valdību

Re:Baltica pirms 15. Saeimas vēlēšanām analizēja valdību deklarācijas un rīcības plānus 17 gadu periodā. Rezultāts politiķiem nav glaimojošs. Pētniecībai un attīstībai 1,5% no IKP tika solīti jau 2011. gadā, taču 2024. gadā Latvija bija sasniegusi tikai aptuveni 0,9%. Vismaz vienu Latvijas universitāti pasaules Top 500 politiķi sāka solīt 2019. gadā, bet arī šis mērķis nav sasniegts.

Obligāta vidējā izglītība politiskajos dokumentos figurē kopš 2011. gada, taču tā joprojām nav obligāta. Minimālo algu 50% apmērā no vidējās algas sola kopš 2014. gada, taču arī šis slieksnis nav sasniegts.

Veselības finansējumam gadiem solīti ambiciozi mērķi, tomēr arī tie nav sasniegti. Tas pats attiecas uz recepšu medikamentu PVN samazināšanu, kas politiskajās programmās un valdību dokumentos parādās regulāri.

Galvenais jautājums: ja solījums valdības dokumentos atkārtojas desmit un vairāk gadus, vai tas vēl ir plāns — vai jau priekšvēlēšanu tradīcija?

PROGRESĪVIE: starp izpildītiem solījumiem un ļoti neērtiem jautājumiem

PROGRESĪVIE 14. Saeimas laikā pirmoreiz ieguva būtisku varu valsts līmenī, tāpēc 2026. gadā jau iespējams salīdzināt viņu solījumus ar rezultātiem. Viens no ambiciozākajiem solījumiem bija veselības finansējuma palielināšana par 0,5 procentpunktiem no IKP gadā ar ilgtermiņa mērķi sasniegt 8% no IKP. Tas nav noticis.

Re:Baltica secinājusi, ka veselības finansējums nav sasniedzis PROGRESĪVO solīto trajektoriju un arī nevienlīdzība veselības aprūpes pieejamībā nav novērsta. Nav izdevies realizēt arī solījumu strauji palielināt pieejamu īres mājokļu piedāvājumu. Zemas īres maksas mājokļu programma virzījusies ievērojami lēnāk, nekā ļāva cerēt priekšvēlēšanu retorika.

Arī solījumi stiprināt labu pārvaldību, lobēšanas caurskatāmību un institūciju neatkarību realizēti tikai daļēji. Tomēr apgalvot, ka PROGRESĪVIE nav izdarījuši neko, nebūtu korekti. Ir realizēti arī atsevišķi sociālās politikas un nodokļu pasākumi.

Rail Baltica un Kaspars Briškens

PROGRESĪVO reputācijai ļoti neērts jautājums ir Rail Baltica un bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija analizēja projekta kavēšanos, sadārdzinājumu, finansēšanu un amatpersonu atbildību.

Briškens ar Rail Baltica projektu bija saistīts jau ilgi pirms kļūšanas par ministru. Parlamentārā komisija kritiski vērtēja vairākus agrākos projekta vadības un izmaksu plānošanas lēmumus. Tomēr Rail Baltica problēmas veidojušās daudzu gadu garumā, vairāku valdību un ministru laikā, tādēļ tās nevar godīgi pierakstīt tikai vienai partijai vai personai.

Andris Sprūds un Latvijas gaisa telpas drošība

Aizsardzības ministra Andra Sprūda darbības laikā sabiedrībā radās nopietni jautājumi par Latvijas pretgaisa aizsardzības gatavību pēc dronu incidentiem Latvijas teritorijā. Te runa ir par politisko atbildību un aizsardzības sistēmas gatavību, nevis par pierādītu ļaunprātību.

STABILITĀTEI!: šeit runa nav tikai par neizpildītiem solījumiem

Stabilitātei! gadījumā situācija ir būtiski nopietnāka, jo te nav tikai jautājums par nodokļiem, pensijām vai ekonomiskās programmas neizpildi. Par partijas publisko komunikāciju vairākkārt izteikušās Latvijas drošības un tiesībsargājošās iestādes.

VDD secinājums: dienests savā 2025. gada pārskatā norādīja uz “Stabilitātei!” paustiem vēstījumiem, kas bijuši pretrunā Latvijas nacionālās drošības interesēm un saskanējuši ar Krievijas stratēģiskajiem mērķiem pret NATO valstīm.

Valsts drošības dienests jau 2022. gada decembrī partijai izteica oficiālu brīdinājumu. VDD konstatēja, ka partijas pārstāvji Aleksejs Rosļikovs un Glorija Grevcova snieguši intervijas Krievijas un Baltkrievijas propagandas vajadzībām izmantotiem informācijas resursiem un pauduši vēstījumus, kurus dienests vērtēja kā problemātiskus no Latvijas nacionālās drošības viedokļa.

VDD 2025. gada pārskatā rakstīja, ka “Stabilitātei!” regulāri paudusi Latvijas nacionālās drošības interesēm pretrunīgus vēstījumus, kas saskan ar Krievijas stratēģiskajiem mērķiem pret NATO dalībvalstīm. Tas vairs nav tikai kāda politiskā oponenta viedoklis — tas ir Latvijas drošības dienesta publisks vērtējums.

Ģenerālprokuratūra un “Stabilitātei!”

Ģenerālprokuratūra partijai izteikusi brīdinājumu un vērtējusi tās komunikāciju arī nacionālā naida un propagandas atbalsta Krievijai kontekstā. 2026. gadā prokuratūra paziņoja par nodomu vērsties tiesā par partijas darbības apturēšanu.

Vēlāk partija izdzēsa brīdinājumā norādītos ierakstus, un prokuratūra atzina, ka līdz ar to zudis pamats konkrētajam pieteikumam par partijas darbības apturēšanu. Tāpēc apgalvot, ka partija tikusi aizliegta, būtu nepatiesi.

Aleksejs Rosļikovs: ko patiesībā pierāda fakti?

Alekseja Rosļikova gadījumā ir īpaši svarīgi nodalīt pierādīto no pieņēmumiem. Nav publiski pierādīts, ka Rosļikovs būtu Krievijas izlūkdienestu aģents, un šādu apgalvojumu bez pierādījumiem izvirzīt nevar.

Taču ir dokumentēts, ka viņš vairākkārt izplatījis vēstījumus, kas sakrīt ar Kremļa propagandas naratīviem.

2025. gada jūnijā VDD pret Rosļikovu sāka kriminālprocesu aizdomās par palīdzību agresorvalstij Krievijai pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Vēlāk dienests rosināja sākt kriminālvajāšanu par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu.

VDD īpaši analizēja Rosļikova runu Saeimā, kurā viņš apgalvoja, ka deklarācija par padomju okupācijas režīma īstenoto rusifikāciju faktiski nozīmēšot krievu valodas aizliegšanu arī ikdienā. Dienests šo interpretāciju vērtēja kā maldinošu un manipulatīvu.

Rosļikovs vēlāk nonāca Baltkrievijā. Neskatoties uz tiesībsargājošo un drošības iestāžu uzmanību, viņš kandidē 15. Saeimas vēlēšanās no “Stabilitātei!” saraksta. Līdz spēkā stājušamies notiesājošam spriedumam persona nav uzskatāma par vainīgu tai inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos.

Rosļikova video un Kremļa propagandas naratīvi

Re:Baltica un Re:Check pārbaudījuši vairākus Rosļikova publiskotos video. Vienā no tiem viņš apgalvoja, ka Latvija ļauj Ukrainas militārajiem droniem izmantot Latvijas gaisa telpu uzbrukumiem Krievijai. Faktu pārbaudītāji secināja, ka šādam apgalvojumam nav pierādījumu un tas atkārto Krievijas propagandas vēstījumu par Baltijas valstu tiešu iesaistīšanos karā.

Rosļikovs publiski izplatījis arī vēstījumus par Latviju kā valsti, kuru it kā kontrolējot Rietumu “ielikteņi”, un aicinājis atjaunot ciešākas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Precīzs secinājums: nav publisku pierādījumu, kas ļautu Rosļikovu saukt par Krievijas izlūkdienestu aģentu. Taču ir VDD, prokuratūras un neatkarīgu faktu pārbaudītāju materiāli par viņa un partijas izplatītiem vēstījumiem, kas sakrīt ar Kremļa propagandas un Krievijas stratēģisko interešu naratīviem.

SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI

Arī šeit Krievijas jautājums nav mazsvarīgs. VDD savos publiskajos materiālos pievērsis uzmanību “Suverēnās varas” politiķu retorikai un grūtībām skaidri nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Tas automātiski nenozīmē, ka katrs šī saraksta kandidāts atbalsta Krieviju. Taču vēlētājam ir tiesības prasīt nepārprotamu atbildi uz vienkāršiem jautājumiem — vai Krievija ir agresorvalsts un vai Krima starptautisko tiesību izpratnē ir Ukrainas teritorija.

JAUNĀ VIENOTĪBA: ilgs laiks pie varas nozīmē arī ilgu atbildību

Jaunajai Vienotībai ir problēma, kādas nav daudzām jaunajām partijām — tai ir bijis ļoti ilgs laiks pierādīt spēju vadīt valsti. Ar Vienotību un Jauno Vienotību saistīti premjeri vadījuši lielāko daļu Latvijas valdību kopš 2009. gada.

Tāpēc gadiem neatrisinātais veselības finansējums, pētniecības nauda, augstākās izglītības konkurētspēja, nodokļi, demogrāfija un citi jautājumi ir arī JV politiskās atbildības daļa.

Kariņa speciālie avioreisi

Īpaši skaļš reputācijas trieciens bija Krišjāņa Kariņa premjerēšanas laikā izmantotie speciālie avioreisi. Valsts kontrole konstatēja, ka 2021.–2023. gadā speciālie reisi izmantoti desmitiem komandējumu un kopējās izmaksas sasniegušas aptuveni 1,2 miljonus eiro.

Valsts kontrole aplēsa vairāk nekā 200 tūkstošus eiro nelikumīgu valsts budžeta izdevumu un vairāk nekā 300 tūkstošus eiro neekonomiski izmantotu līdzekļu. Tas nenozīmē, ka Kariņš šo naudu būtu piesavinājies — šādu secinājumu Valsts kontrole nav izdarījusi. Taču pārvaldības un politiskās atbildības jautājums ir ļoti konkrēts.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA: ilgs valdības stāžs vairs neļauj visu norakstīt uz citiem

Nacionālā apvienība daudzus gadus atradusies valdības koalīcijās, tādēļ tās solījumi jāvērtē tikpat stingri kā Jaunās Vienotības un ZZS solījumi. Vairāki solījumi ekonomikā, reģionālajā attīstībā, izglītībā un demogrāfijā sasniegti tikai daļēji vai nav sasniegti vispār.

Īpaši konkrēts ir KNAB jautājums. 2026. gadā Nacionālajai apvienībai netika izmaksāta daļa valsts finansējuma, jo KNAB bija konstatējis pretlikumīgi izlietotus valsts budžeta līdzekļus politiskajai komunikācijai un aģitācijai.

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA: gadi valdībā un vecie jautājumi

ZZS dažādos periodos bijusi gan valdības kodolā, gan opozīcijā. Tai bijis arī savs Ministru prezidents Māris Kučinskis. Tāpēc ZZS nevar sevi pasniegt kā pilnīgi jaunu alternatīvu sistēmai.

Veselības finansējums, recepšu zāļu nodokļi, minimālās algas attiecība pret vidējo algu un reģionālā attīstība ir tēmas, kurās solījumi izteikti gadiem, bet rezultāti bieži palikuši zem solītā. ZZS politiskās reputācijas daļa gadiem bijusi arī sadarbība ar Aivara Lemberga politisko spēku.

APVIENOTAIS SARAKSTS: skaļas reformas, kas palika uz papīra

Apvienotais saraksts iepriekš solīja būtisku vēlēšanu sistēmas reformu. Tika runāts par sistēmu, kur daļa deputātu tiktu ievēlēti vienmandāta apgabalos, un pat par iespējām vēlētājiem atsaukt deputātus. Šāda reforma nav realizēta.

Nav īstenots arī vairāku citu solīto ekonomikas un nodokļu sistēmas vienkāršošanas pasākumu apjoms. Sociālajā politikā bilde ir jauktāka — atsevišķi pensionāru atbalsta pasākumi realizēti, bet demogrāfijas rādītāji turpinājuši pasliktināties.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ: starp Ukrainas balsojumiem un problemātisku retoriku

Latvija pirmajā vietā nevar godīgi pielīdzināt “Stabilitātei!” Krievijas jautājumā. Ainārs Šlesers ir atzinis Krieviju par agresoru, un LPV Saeimas balsojumos pārsvarā atbalstījusi lēmumus, kas saistīti ar palīdzību Ukrainai.

Tomēr Šlesera un atsevišķu LPV politiķu publiskajā komunikācijā vairākkārt parādījušies apgalvojumi, kurus faktu pārbaudītāji novērtējuši kā nepatiesus, maldinošus vai līdzīgus Kremļa propagandas vēstījumiem.

Priekšvēlēšanu laikā uzmanību izpelnījusies arī ļoti apjomīga Šlesera reklāmas kampaņa, kuras finansēšanas modeli pārbaudījušas atbildīgās institūcijas. Arī šeit svarīgi atcerēties — pārbaudes sākšana pati par sevi nepierāda pārkāpumu.

SASKAŅAS CENTRS: vecais zīmols ar smagu Rīgas perioda bagāžu

Saskaņas Centrs atkal kandidē Saeimas vēlēšanās. Tā kā Saskaņa valsts līmenī ilgu laiku atradās opozīcijā, tai nevar pierakstīt valdības solījumu neizpildi tādā pašā apjomā kā JV, ZZS vai NA.

Taču Rīgas pašvaldības periods ir cits jautājums. Saskaņas un Gods kalpot Rīgai valdīšanas laikā Rīgas pašvaldībā un tās uzņēmumos notika virkne skandālu, izmeklēšanu un kriminālprocesu. Daļa lietu izbeigtas, citas turpinājušās tiesās, tāpēc nebūtu korekti visu partiju saukt par noziedzīgu.

Vēlētājam tomēr ir pamats vērtēt pārvaldības kultūru, kurā tik daudz šādu lietu varēja rasties.

JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA: pretkorupcijas tēls un KNAB konstatēts pārkāpums

JKP gadiem savu politisko identitāti būvējusi uz tiesiskuma un pretkorupcijas tēmas. Tāpēc īpaši neērts ir KNAB lēmums par partijas valsts budžeta finansējumu.

KNAB konstatēja, ka JKP pārsniegusi atļauto valsts finansējuma izlietošanas limitu partijas biroja un darbinieku uzturēšanai, un finansējuma izmaksa tika apturēta. Tas nenozīmē klasisku korupcijas shēmu vai naudas piesavināšanos, taču partijai, kas gadiem prasījusi stingru atbildību no citiem, tas ir ļoti neērts fakts.

LATVIJAS ATTĪSTĪBAI: politiķis, kurš pats atzina, ka nebija teicis patiesību

Viens no skaidrākajiem Latvijas politikas piemēriem, kur par meliem nav jāstrīdas faktu pārbaudītājiem, saistīts ar Juri Pūci.

2020. gadā Pūce, būdams ministrs, publiski noliedza Rīgas domes autostāvvietu caurlaides izmantošanu. Vēlāk viņš pats atzina, ka nebija teicis patiesību, atvainojās sabiedrībai un atkāpās no ministra amata.

Šajā gadījumā nav nepieciešams rakstīt, ka “oponenti viņu apsūdz melos”. Pats politiķis publiski atzina, ka iepriekš sniegtā informācija nebija patiesa.

AUSTOŠĀ SAULE LATVIJAI: nav vecu valdības solījumu, bet nav arī rezultātu

Austošā Saule Latvijai ir jauns politiskais spēks, tāpēc to nevar godīgi vainot desmit gadus neizpildītos valdības solījumos. Tajā pašā laikā jauna partija vēlētājam nevar uzrādīt ilgtermiņa pierādījumus, ka spēj savus solījumus realizēt.

Tāpēc jāvērtē kandidātu profesionālā pieredze, programmas izmaksas, solījumu realizējamība, komandas kvalitāte un spēja paskaidrot, no kurienes iecerēm tiks ņemta nauda.

MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS: jauns politiskais projekts vēl jāpierāda praksē

“Mēs mainām noteikumus” sevi piedāvā kā alternatīvu tradicionālajai politiskajai sistēmai. Arī šim spēkam nav pietiekamas valdības pieredzes, lai veiktu tādu pašu četru vai desmit gadu solījumu auditu kā vecajām partijām.

Tāpēc galvenais jautājums ir programmas realizējamība — ko konkrēti nozīmē “mainīt noteikumus”, cik tas maksās, kādi likumi būs jāmaina un kā partija nodrošinās nepieciešamo parlamentāro vairākumu.

GOBZEMA SARAKSTS: jauns nosaukums, sena politiskā vēsture

Gobzema saraksta politiskā vēsture ir neparasta. Šis politiskais projekts iepriekš darbojies ar vairākiem citiem nosaukumiem, tostarp “Likums un kārtība”, “Katram un katrai” un “Platforma 21”.

Partijas nosaukuma maiņa pati par sevi nav pārkāpums. Tomēr vēlētājam būtu vērts vērtēt, vai mainījies tikai nosaukums un mārketings, vai arī politiskais saturs, komanda un spēja uzņemties atbildību par iepriekšējiem lēmumiem.

Neizpildīts solījums nav tas pats, kas meli

Politiķis var solīt reformu un patiesi vēlēties to realizēt, taču nesaņemt koalīcijas atbalstu. Var mainīties ekonomiskā situācija, sākties karš, enerģētikas krīze vai cita ārkārtas situācija. Tādēļ neizpildīts solījums automātiski nenozīmē, ka politiķis apzināti melojis.

Situācija ir cita, ja politiķis izplata konkrētu faktoloģisku apgalvojumu, kuru iespējams pārbaudīt un kurš neatbilst realitātei. Vēl nopietnāka situācija ir tad, ja pārkāpumu konstatējis KNAB, Valsts kontrole, VDD, Ģenerālprokuratūra vai cita kompetenta valsts iestāde.

Visneērtākais secinājums: Latvijai atkal pārdod daudzus tos pašus solījumus

Pēc vairāk nekā desmit gadu valdību dokumentu analīzes redzams kaut kas daudz satraucošāks par vienu neveiksmīgu ministru vai vienu skandalozu politiķi. Latvijas politiskā sistēma atkārtoti pārstrādā vecos, nesasniegtos mērķus jaunos priekšvēlēšanu saukļos.

Pētniecība. Veselības aprūpe. Lētākas zāles. Augstākas algas. Mazāki nodokļi. Mazāka birokrātija. Demogrāfija. Reģionu attīstība. Konkurētspējīgas universitātes.

Daudzi no šiem solījumiem Latvijas politikā dzīvo jau desmit un vairāk gadus.

Īpašais tests partijām par Krieviju

Ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un Latvijas ģeogrāfisko situāciju, ikvienam politiķim, kurš pretendē uz darbu Latvijas parlamentā, vajadzētu spēt bez izvairīšanās atbildēt uz dažiem ļoti vienkāršiem jautājumiem.

1. Vai Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā?

2. Vai Krima saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir Ukrainas teritorija?

3. Vai Latvijai jāpaliek NATO un Eiropas Savienībā?

4. Vai Krievija rada militāru un hibrīdu apdraudējumu Latvijai?

5. Vai Latvijai jāturpina atbalstīt Ukrainu?

Politiķis drīkst kritizēt Latvijas valdību, Eiropas Savienību, NATO politiku, sankciju efektivitāti vai Latvijas palīdzības Ukrainai apmēru. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas starptautiskais statuss nav gaumes vai politisko simpātiju jautājums.

Par ko balsot?

Tinte.lv neizvēlas partiju vai kandidātu vēlētāja vietā. Taču katram vēlētājam pirms biļetena iemešanas urnā būtu vērts pārbaudīt, ko konkrētais politiķis iepriekš solījis un izdarījis, vai viņš izplatījis informāciju, kas vēlāk izrādījusies nepatiesa, vai viņa darbībā kompetentās iestādes konstatējušas pārkāpumus un kāda ir viņa profesionālā pieredze.

Neviena partija nav jāvērtē tikai pēc skaistas reklāmas. Neviena partija nav jāvērtē arī tikai pēc viena skandāla. Jāskatās uz dokumentiem, balsojumiem, rīcību, rezultātiem un to, vai politiķis ir gatavs uzņemties atbildību, kad solītais nav izdarīts.

Jo vēlēšanu biļetenā mēs nebalsojam par plakātu. Mēs balsojam par cilvēkiem, kuri nākamos četrus gadus lems par Latvijas budžetu, nodokļiem, likumiem, izglītību, veselību un valsts drošību.

Avoti

Rakstā izmantoti publiski pieejami valsts institūciju, pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes avoti. Kriminālprocesa esamība pati par sevi nenozīmē personas vainu. Personas vainu noziedzīgā nodarījumā nosaka tiesa.