Āfrikas kontinenta ainava ilgstoši mainās tektonisko plātņu kustības dēļ, taču reti šīs pārmaiņas kļūst tik acīmredzamas kā Austrumāfrikā. 2005. gadā aptuveni 60 kilometrus garš zemes posms atvērās tikai desmit dienu laikā, un plaisa kopš tā laika nav pārstājusi paplašināties.
Nākotnē šis process varētu novest pie tā, ka kontinenta daļa atdalīsies un izveidosies jauns okeāns. Precīzs scenārija laiks ir ļoti tāls, tomēr plaisas un citi zemes virsmas lūzumi, kas kopš 2005. gada konstatēti vairākās Āfrikas valstīs, jau ir radījuši satraukumu iedzīvotāju vidū. Vienlaikus šīs pārmaiņas sniedz pētniekiem iespēju labāk izprast, kā veidojusies mūsu planēta.
Kas notiek Austrumāfrikas rifta zonā?
Austrumāfrikas rifts ir aktīva kontinenta riftošanās zona Austrumāfrikā. Lai izprastu šo procesu, jāņem vērā, ka Zemes stingro ārējo slāni sauc par litosfēru. Tā ir sadalīta daudzās tektoniskajās plātnēs — lielās cieta ieža masās, kas pārvietojas cita attiecībā pret citu ar atšķirīgu ātrumu.
Plātnēm attālinoties, to robežās veidojas plaisas. Zemes virsma starp plātnēm sāk nosēsties, izveidojot tā dēvēto rifta ieleju. Šāds process var novest pie jaunu plātņu robežu rašanās.
Austrumāfrikas rifta gadījumā Āfrikas tektoniskā plātne sadalās divās mazākās plātnēs — Somālijas un Nūbijas plātnē. Tās pašlaik attālinās viena no otras ar ātrumu aptuveni 6–7 milimetri gadā.
Jauns okeāns veidotos ļoti tālā nākotnē
Lai gan virszemes plaisas var parādīties strauji, ģeologi lēš, ka kontinenta pilnīga sadalīšanās varētu prasīt aptuveni 10 miljonus gadu. Tādēļ šīs pārmaiņas cilvēka dzīves laikā līdz galam nebūs novērojamas.
Ja plātnes turpinās attālināties, rifta ieleja varētu kļūt arvien dziļāka. Šādā scenārijā tajā ieplūstu Sarkanās jūras ūdeņi un veidotos jauns okeāns. Āfrikas sauszemes platība samazinātos, bet daļa Etiopijas dienvidu teritoriju un Somālijas varētu atdalīties, izveidojot jaunu salu.
Ietekme uz cilvēkiem un zinātni
Tuvākajā laikā reģiona iedzīvotājiem, kas dzīvo gar rifta zonu, jārēķinās ar turpmākiem traucējumiem. Plaisas var skart automaģistrāles un pilsētas, bet vietām var rasties plaši kanjoni, kuru iepriekš nav bijis.
Tomēr šis process nav tikai draudu avots. Ģeologi to uzskata par vērtīgu iespēju pētīt Zemes virsmas veidošanos, kā arī labāk izprast zemestrīču un vulkānu izvirdumu darbību. Lēnā kontinenta pārveide ļauj novērot procesus, kas parasti norisinās pārāk ilgā laika posmā, lai tos varētu tieši saskatīt cilvēka dzīves laikā.
Zinātne
Zinātne
Zinātne