Aizcietējums ir viena no izplatītākajām gremošanas sistēmas problēmām, kas skar dažāda vecuma un izcelsmes cilvēkus. Tas var izraisīt vēdera pūšanos, sasprindzināšanos un retāku vēdera izeju, kā arī ietekmēt ikdienu, palielinot stresu, samazinot produktivitāti un pasliktinot kopējo dzīves kvalitāti. Ja aizcietējums kļūst ilgstošs, tas var būt saistīts arī ar tādām komplikācijām kā hemoroīdi, papildu slodze sirds un asinsvadu sistēmai un paaugstināts kolorektālu problēmu risks.

Neraugoties uz tā izplatību, aizcietējums bieži tiek ignorēts vai neārstēts, līdz simptomi kļūst grūti kontrolējami. Tāpēc svarīgi labāk izprast gan gausas zarnu darbības cēloņus, gan paņēmienus, kas var palīdzēt atjaunot normālu gremošanu. Fiziskās aktivitātes ir viena no vienkāršākajām pieejām, ko parasti iesaka aizcietējuma gadījumā. Aktīvākiem cilvēkiem kopumā mēdz būt veselīgāka zarnu darbība, savukārt ilgstoša mazkustība bieži saistīta ar lēnāku gremošanu.

Kā pastaiga ietekmē zarnu darbību

Precīzs mehānisms, kā kustības palīdz zarnām, līdz šim nav pilnībā izprasts. Iepriekšējos pētījumos galvenokārt vērtēta regulāras fiziskās slodzes ietekme ilgākā laika posmā, taču daudz mazāk zināms par to, kas gremošanas sistēmā notiek uzreiz pēc kustību sākšanas. Šādu strauju pārmaiņu izpēte varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc arī salīdzinoši īsa pastaiga dažkārt veicina zarnu darbību.

Fujitas Veselības universitātes pētnieki centās noskaidrot, cik ātri fiziskās aktivitātes ietekmē zarnu kustīgumu veseliem pieaugušajiem. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Scientific Reports, komanda zarnu darbības novērošanai izmantoja zarnu skaņas jeb BS. Tās rodas, gāzēm un šķidrumam pārvietojoties pa zarnām. Tā kā šī kustība saistīta ar kontrakcijām, kas virza gremošanas saturu, skaņas var sniegt informāciju par zarnu kustīgumu.

Pētījumā piedalījās 21 vesels jauns pieaugušais. Eksperimenta sākumā katrs dalībnieks mierīgi gulēja, kamēr pētnieki ar elektronisku stetoskopu un signālu apstrādes programmatūru vienu minūti reģistrēja sākotnējo zarnu skaņu līmeni. Pēc tam dalībnieki 20 minūtes staigāja uz skrejceliņa sev ērtā, pašu izvēlētā tempā. Pēc pastaigas viņi atkal apgūlās, un pētnieki nākamo 15 minūšu laikā vairākos laika punktos atkārtoti reģistrēja zarnu skaņas.

Zarnu kustīgumu novērtēja ar trim rādītājiem. Viens no tiem bija skaņas indekss jeb SI, kas mēra kopējo skaņas aktivitātes amplitūdu. Pētnieki vērtēja arī to, cik lielā ieraksta daļā bija konstatējamas zarnu skaņas, kā arī atsevišķo skaņu epizožu skaitu minūtē.

Izmaiņas sākās jau vienas līdz divu minūšu laikā

Vienas līdz divu minūšu laikā pēc pastaigas beigām visi trīs rādītāji bija būtiski augstāki nekā miera stāvoklī. Zarnu skaņu amplitūda gandrīz dubultojās, skaņas bija dzirdamas daudz lielākā ieraksta daļā, un palielinājās arī atsevišķo skaņu skaits minūtē.

Tomēr šī reakcija nebija ilgstoša. Rādītāju pieaugums samazinājās divu līdz trīs minūšu laikā. Neraugoties uz to, reakcijas ātrums liecina, ka pat viegla fiziskā aktivitāte var radīt tūlītēju un izmērāmu zarnu kustīguma palielināšanos.

Iespējamais skaidrojums pastaigas ietekmei

Rezultāti var palīdzēt izskaidrot, kāpēc pastaigas tik bieži iesaka cilvēkiem, kuriem ir aizcietējums. Pētījuma vadošais autors, profesors Johei Otaka, norādīja: “Pastaiga var kalpot kā efektīvs, tūlītējs līdzeklis zarnu darbības stimulēšanai. Rezultāti norāda arī uz iespējamiem pamatmehānismiem, piemēram, autonomās nervu sistēmas aktivitātes izmaiņām vai refleksiem, ko izraisa dabiskās ķermeņa svārstības kustību laikā.”

Autonomā nervu sistēma regulē daudzas automātiskas organisma funkcijas, tostarp gremošanu. Savukārt staigāšanas laikā radītā ķermeņa kustība varētu izraisīt refleksus, kas veicina zarnu aktivizēšanos. Pētījuma komandā bija arī profesors Šigeo Tanabe no Fujitas Veselības universitātes Veselības zinātņu augstskolas un Kento Katigiri no tās Medicīnas skolas Rehabilitācijas medicīnas nodaļas. Viņi piedalījās pētījuma izstrādē, datu analīzē un manuskripta sagatavošanā.

Zarnu skaņu analīze kā neinvazīva metode

Pētījuma nozīme neaprobežojas tikai ar pastaigas ietekmi. Rezultāti liecina, ka zarnu skaņu analīze nākotnē varētu kļūt par noderīgu neinvazīvu metodi kuņģa un zarnu trakta darbības un aizcietējuma izpētei. Tā kā zarnu skaņas iespējams uzraudzīt bez invazīvām procedūrām, pētnieki šo paņēmienu varētu izmantot, lai izsekotu īstermiņa izmaiņām zarnu kustībā un labāk izprastu, kā dažādi paradumi vai ārstēšanas metodes ietekmē gremošanas sistēmu.

Kopumā pētījums sniedz detalizētāku ieskatu tajā, cik ātri zarnas var reaģēt uz fiziskām aktivitātēm. Zarnu kustīgums palielinājās gandrīz nekavējoties pēc 20 minūšu pastaigas, piedāvājot iespējamu bioloģisku skaidrojumu tam, kāpēc kustības var palīdzēt mazināt aizcietējumu. Rezultāti vienlaikus pastiprina plašāku atziņu par gremošanas veselību: pat samērā viegla fiziskā aktivitāte var ietekmēt zarnas daudz ātrāk, nekā iepriekš atzīts.