Gondvāna bija milzīgs superkontinents, kas aptuveni pirms pusmiljarda gadu veidojās Zemes dienvidu puslodē. Tā sastāvā savulaik ietilpa mūsdienu Āfrika, Dienvidamerika, Antarktīda, Austrālija, Indostānas pussala un citas teritorijas.

2022. gada pētījumā zinātnieki izteica pieņēmumu, ka Gondvānas veidošanās laikā varēja rasties milzīgas kalnu grēdas — pēc mēroga salīdzināmas ar Himalajiem. Pētnieki uzskata, ka superkontinents varēja veicināt dzīvības sākotnējo attīstību, ietekmējot globālo klimatu un ar to saistītos bioloģiskos procesus. Šis jautājums detalizēti aplūkots arī jaunākā pētījumā.

Senā kontinenta pēdas zem ledus

Atsevišķā pētījumā, kas publicēts žurnālā Earth and Planetary Science Letters, divi Austrālijas Nacionālās universitātes ģeologi ziņo par pierādījumiem, ka Gondvānas fragmenti atrodas dziļi zem Antarktīdas ledus segas. Atklājums var palīdzēt labāk izprast, kā pirms daudziem miljoniem gadu uz Zemes izplatījās dzīvība.

Pierādīt milzīga superkontinenta pastāvēšanu nav vienkārši. Daudzas Gondvānas kalnu grēdas pēdējo aptuveni 500 miljonu gadu laikā, visticamāk, ir noārdījušās. Tāpēc pētnieki meklēja cirkonus — dabiskus minerālus, kas satur nelielu daudzumu urāna un torija. Šie elementi ļauj noteikt minerālu vecumu, un to analīze komandai palīdzēja izveidot aptuveno Gondvānas aprišu karti zem Antarktīdas.

Zinātniekiem nebija jāurbjas cauri biezajai ledus segai. Tā vietā viņi analizēja okeāna nogulumos atrastus cirkonus. Iegūtie dati liecina, ka laikā, kad Gondvāna veidojās pirms aptuveni 650–450 miljoniem gadu, Antarktīdas teritorija saturēja daudz šādu materiālu.

Iespējamā saikne ar Kambrija sprādzienu

Šis laika posms sakrita ar Kambrija sprādzienu — periodu, kad, kā liecina fosiliju ieraksti, uz Zemes sākās strauja dzīvības evolūcija. Pētījuma secinājumi liek domāt, ka zem dziļās Antarktīdas ledus segas varētu būt saglabājušās Himalajiem līdzīgu kalnu atliekas. Šie kalni, iespējams, savulaik radīja apstākļus, kas veicināja dzīvības uzplaukumu.

Jaunākā pētījuma autori norāda, ka Antarktīda šajā procesā varēja spēlēt nozīmīgu lomu. “Aptuveni 46% detrītisko cirkonu svērtajā globālajā datubāzē kritiskajā periodā no Kambrija sākuma līdz Kambrija sprādziena beigām un 55% augstspiediena graudu bija cēlušies no Antarktīdas,” pētnieki secināja savā darbā.