Vairākas Kanādas jurisdikcijas virzās uz atteikšanos no pulksteņa grozīšanas divreiz gadā. Tomēr Canadian Medical Association Journal publicētā analīze uzsver, ka šāda maiņas atcelšana ir tikai puse no lēmuma. Valdībām vēl jāizvēlas, vai visu gadu izmantot standarta laiku jeb ziemas laiku, vai arī pastāvīgu vasaras laiku. Abiem variantiem ir ieguvumi un trūkumi.

Pastāvīgs vasaras laiks nozīmētu gaišākus vakarus, kas varētu veicināt atpūtu, sabiedriskās aktivitātes, pārvietošanos un daļu ekonomiskās aktivitātes. Vienlaikus saule ziemā uzlēktu pēc pulksteņa laika par stundu vēlāk, tādēļ vairāk cilvēku mostos, dotos uz skolu un brauktu uz darbu tumsā. Pastāvīgs standarta laiks nodrošinātu vairāk rīta gaismas un labāk saskanētu ar cilvēka diennakts ritmu, lai gan ziemas vakari kļūtu tumšāki agrāk.

“Pulksteņa grozīšanas pārtraukšana atrisina vienu problēmu, bet rada citu lēmumu: pēc kura laika mums būtu jādzīvo visu gadu?” saka pētījuma vadošais autors Raimonds Lams, Britu Kolumbijas Universitātes (UBC) Vankūverā psihiatrijas profesors. “Veselības pierādījumi norāda uz standarta laiku, galvenokārt tādēļ, ka rīta gaisma ir svarīga mūsu bioloģiskajiem pulksteņiem, miegam un garastāvoklim.”

Lielākās miega un hronobioloģijas organizācijas iesaka pastāvīgu standarta laiku. Analīzes autori norāda, ka rīta gaisma palīdz sinhronizēt organisma diennakts pulksteni, savukārt vakara gaisma to aizkavē. Tāpēc pastāvīgs vasaras laiks ziemā varētu traucēt organisma saskaņošanos ar diennakts ritmu, jo samazinātu rīta gaismas daudzumu un pagarinātu gaišo laiku vakarā.

“Mūsu bioloģiskajiem pulksteņiem ir vajadzīga rīta gaisma, lai tie paliktu sinhronizēti ar 24 stundu diennakti,” saka Ralfs Mistlbergers, Saimona Freizera universitātes Vankūverā psiholoģijas profesors. “Pastāvīgs vasaras laiks šo gaismu pārbīda par stundu vēlāk tieši tad, kad ziemas rīti jau tā ir visdrūmākie.”

Rīta gaismas nozīme miegam un garastāvoklim

Pētījuma autori uzskata, ka sekas var būt īpaši nozīmīgas garastāvoklim un miegam. Tiek lēsts, ka sezonālie afektīvie traucējumi jeb SAD Kanādā skar 1–3% cilvēku, bet līdz 15% iedzīvotāju piedzīvo vieglākas sezonālas izmaiņas garastāvoklī, miegā, ēstgribā un enerģijas līmenī.

Autori atsaucas arī uz ģeogrāfiskiem pētījumiem, kuros konstatēts, ka cilvēkiem, kuri laika joslā dzīvo tālāk uz rietumiem un pēc pulksteņa piedzīvo vēlāku saullēktu, novērojami vairāki nelabvēlīgi veselības iznākumi.

Bērni un pusaudži varētu būt īpaši jutīgi, jo pubertātes laikā miega laiks dabiski nobīdās vēlāk, kamēr skolas sākas agri. Ietekmētas varētu būt arī maiņu un agri darbu sākošas personas, sabiedriskā transporta lietotāji, gājēji un velosipēdisti, kā arī cilvēki lauku apvidos vai kopienās ar zemāku ienākumu līmeni, kur apgaismojums un transporta infrastruktūra ir sliktāka.

Analīzes autori atzīst, ka pastāvīgam vasaras laikam ir arī priekšrocības. Garāks gaišais laiks vakarā var atvieglot sportošanu, socializēšanos vai iepirkšanos pēc darba un skolas.

“Pastāvīga vasaras laika pievilcību ir viegli saprast. Cilvēkiem patīk vairāk gaismas pēc darba un skolas,” saka Patriks Beiliss, UBC Vankūveras Ekonomikas skolas asociētais profesors. “Taču šie vakara ieguvumi ir jāvērtē līdzās pierādījumiem, kas vēlāku saules laiku saista ar īsāku miegu, zemāku produktivitāti un sliktākiem izglītības rezultātiem.”

Citu valstu pieredze

Starptautiskā pieredze sniedz arī piesardzīgus piemērus. Amerikas Savienotās Valstis 1974. gadā enerģētikas krīzes laikā ieviesa pastāvīgu vasaras laiku, taču nepilna gada laikā politiku atcēla. To veicināja sabiedrības pretestība tumšiem ziemas rītiem un bažas par bērniem, kuri uz skolu devās pirms saullēkta.

Krievija 2011. gadā ieviesa pastāvīgu vasaras laiku, bet 2014. gadā to atcēla pēc sabiedrības neapmierinātības. Arī Čīle pēc 2015. gada eksperimenta atcēla valsts mēroga pāreju uz pastāvīgu vasaras laiku.

Jāuzrauga ietekme neatkarīgi no izvēles

Analīzes autori uzsver, ka valdībām būtu jāuzrauga izvēlētās politikas sekas. Ja tiktu ieviests pastāvīgs vasaras laiks, iespējamie pasākumi ietvertu drošākas ielas un gājēju infrastruktūru, vēlākus vai elastīgākus skolas un darba sākuma laikus, lielāku rīta gaismas pieejamību skolās un darbavietās, kā arī miega, garastāvokļa, traumu un citu veselības rādītāju uzraudzību.

Pastāvīgs standarta laiks prasītu mazāk pielāgojumu. Galvenokārt būtu jārisina agrākas tumsas problēma ziemas vakaros un agrāka rītausma vasarā.

“Laika politika ir sabiedrības veselības politika,” saka Aleksandra Čoja, Vankūveras piekrastes veselības dienesta medicīnas veselības amatpersona. “Ja valdības izvēlas pastāvīgu vasaras laiku, tām sekas būtu jāplāno jau pirms pirmās ziemas — sākot ar drošāku pārvietošanos no rītiem un elastīgiem sākuma laikiem līdz miega, garīgās veselības un traumu uzraudzībai.”

Analīzes autori secina, ka kopējais veselības pierādījumu svars ir par labu pastāvīgam standarta laikam.

“Mēs gadiem ilgi esam koncentrējušies uz jautājumu, vai pārtraukt pulksteņa grozīšanu,” saka Lams. “Svarīgākais jautājums tagad ir — kas notiks nākamajā rītā pēc tam, kad mēs to pārtrauksim?”

Analīze “Veselības ietekmes izvērtējums, lai informētu Kanādas politiku par pastāvīga standarta vai pastāvīga vasaras laika ieviešanu” publicēta Canadian Medical Association Journal 2026. gadā. DOI: 10.1503/cmaj.261089.