Dienvidaustrālijas Flindersas Universitātes pētnieki pārskatījuši vairākus pēdējo 20 gadu laikā veiktus pētījumus par vanilīna lomu brūču dzīšanā un lokālās zāļu piegādes sistēmās. Secinājumi šomēnes publicēti International Journal of Pharmaceutics.

Šis atklājums varētu būt nozīmīgs cilvēkiem ar hroniskām brūcēm — tādām, kas infekcijas dēļ nesadzīst ierastajā laikā un ilgstoši paliek iekaisuma fāzē. Pie šādiem ievainojumiem pieder diabētiskās pēdu čūlas un nedzīstošas ķirurģiskas brūces.

Kā vanilīns ietekmē brūču dzīšanu

Vanilīns vienlaikus darbojas kā aktīvs dziedējošs savienojums un ķīmisks šķērssaišu veidotājs. Tā aldehīda struktūra ļauj veidot dinamiskas, atgriezeniskas saites jeb Šifa bāzes saites ar dabiskajiem polimēriem, piemēram, hitosānu. Tādējādi iespējams izveidot pašatjaunojošus hidrogēlus un brūču pārsējus.

Vanilīnam piemīt amfifīla molekulārā struktūra — tas piesaista gan ūdeni, gan eļļas. Tāpēc savienojumu iespējams viegli iekļaut dažādās zāļu piegādes platformās, turklāt tas spēj netraucēti izkļūt cauri šūnu membrānām.

Šīs īpašības ļauj vanilīnam cīnīties ar bakteriālām infekcijām atvērtās brūcēs un pastiprināt tradicionālo antibiotiku iedarbību pret rezistentām baktērijām.

Savienojums darbojas arī kā spēcīgs antioksidants, neitralizējot nestabilās molekulas, kas nedzīstošās brūcēs uzkrājas un rada šūnu bojājumus. Vanilīns var palīdzēt ievainotajiem audiem atgriezties normālā stāvoklī, samazinot iekaisuma vielu veidošanos un signalizējot imūnajām šūnām pāriet audu atjaunošanas režīmā.

Tas stimulē arī būtiskas ādas atjaunošanas šūnas, tostarp keratinocītus un fibroblastus, pārvietoties pāri bojātajai vietai, tādējādi veicinot ātrāku brūces aizvēršanos. Turklāt vanilīns palīdz trauslo pagaidu kolagēnu pārveidot stiprākā, nobriedušā kolagēnā, uzlabojot sadzijušās ādas izturību brūces noslēgšanās laikā.

Pārsēji un rezultāti dzīvnieku pētījumos

Vanilīnu var kombinēt ar tādiem palīgmateriāliem kā hitosāns, lai izveidotu mitrus gēla pārsējus, 3D drukātus karkasus un nanšķiedru apsējus. Šādi materiāli palīdz novērst savienojuma nomazgāšanos, pirms tas paspēj iedarboties uz brūci.

Flindersas pētnieku pārskatītajos pētījumos šie pārsēji tika izmantoti dažādu lēni dzīstošu ādas brūču ārstēšanai pelēm un žurkām. Dzīvnieku atveseļošanās tika novērota aptuveni vienu līdz trīs nedēļas.

Pētījumi liecināja, ka ar vanilīnu piesūcināti pārsēji brūces sadziedēja ievērojami ātrāk nekā tradicionālie pārsēji. Divu līdz trīs nedēļu laikā bieži tika panākta 94–96% brūces aizvēršanās.

Ārstēšana samazināja arī iekaisuma signālu veidošanos, kas izraisa ilgstošu pietūkumu, un veicināja jaunu asinsvadu veidošanos, nodrošinot dzīstošos audus ar barības vielām. Pareizā koncentrācijā savienojumu ādas šūnas panesa labi.

Ceļš līdz medicīniskam produktam vēl turpinās

Lai gan hronisku brūču ārstēšanai jau ir pieejamas daudzas mūsdienīgas metodes, vanilīnu varētu izmantot kopā ar tām, lai paātrinātu ārstēšanu un uzlabotu tās efektivitāti. Flindersas komanda vanilīnu raksturojusi kā “daudzsološu kandidātu nākamās paaudzes terapeitisko preparātu izstrādei”.

Šādu izmantošanu atbalsta arī vanilīna sintētiskās formas zemās ražošanas izmaksas un iespēja to izgatavot plaši pieejamā daudzumā.

Tomēr pirms vanilīna pārsēji varētu nonākt no laboratorijas līdz komerciāliem medicīnas produktiem, nepieciešami papildu pētījumi. Jānoskaidro, kā lokāli lietots vanilīns iekļūst bojātā ādā un cik dziļi tas spēj sasniegt audus. Tāpat jāatdala iedarbība, ko rada pats savienojums, no ietekmes, ko izraisa metabolīti, kas veidojas, kad ādas šūnu enzīmi vanilīnu sadala.