Neuzticamību ne vienmēr iespējams pamanīt uzreiz, tomēr cilvēka attieksmi pret robežām, solījumiem un atbildību bieži atklāj ikdienišķas sarunas. Atsevišķa neveikla frāze vai reiz pieļauta kļūda vēl nenozīmē, ka cilvēkam nevar uzticēties, taču atkārtots uzvedības modelis var būt iemesls lielākai piesardzībai.
Citu cilvēku noslēpumi kļūst par sarunas tematu
Viens no skaidrākajiem brīdinājuma signāliem ir viegla dalīšanās ar citu cilvēku privāto informāciju. Ja sarunbiedrs bez vilcināšanās stāsta intīmas detaļas par draugiem, kolēģiem vai radiniekiem, apspriež viņu trūkumus aiz muguras vai atklāj uzticētus noslēpumus, jāņem vērā, ka līdzīga attieksme vēlāk var tikt vērsta arī pret jums.
Uzticība paredz spēju ievērot konfidencialitāti un cienīt otra cilvēka personiskās robežas. Tāpēc īpaši uzmanīgi vērtējama situācija, kurā kāds svešu privātumu izmanto kā veidu, lai saruna šķistu interesantāka vai lai ātrāk radītu šķietamu tuvības sajūtu.
Vainīgs vienmēr ir kāds cits
Vēl viena pazīme ir nespēja atzīt savu atbildību. Cilvēks, kurš regulāri vaino kolēģus, apstākļus, laikapstākļus vai citus cilvēkus, bet savā rīcībā kļūdas nesaskata, var būt grūti prognozējams attiecībās un kopīgos pienākumos.
Uzticams cilvēks neizbēgami nekļūst nekļūdīgs, taču viņš spēj pateikt, ka ir kļūdījies, un cenšas situāciju labot. Pastāvīga atbildības novelšana uz citiem savukārt var liecināt par nevēlēšanos uzņemties savu solījumu un lēmumu sekas.
Vārdi nesakrīt ar rīcību
Nopietns signāls ir arī pretrunas stāstos un solījumos. Ja cilvēks bieži jūk detaļās, maina notikumu versijas vai apsola vienu, bet dara ko pavisam citu, uzticēties viņa teiktajam kļūst grūtāk.
Uzticamība lielā mērā balstās paredzamībā. To veido arī šķietami mazas lietas: savlaicīgs brīdinājums par kavēšanos, norunātā izpildīšana un cieņa pret otra laiku. Regulāra kavēšana bez ziņas vai atkārtoti neizpildīti sīkumi var norādīt uz paviršu attieksmi pret citu cilvēku robežām.
Šīs pazīmes nav automātisks spriedums par cilvēku, jo katrai situācijai var būt savs skaidrojums. Tomēr, ja tās atkārtojas ilgākā laikā un kopā ar sajūtu, ka sarunbiedra rīcību nevar paredzēt, ir vērts uzticību veidot pakāpeniski un ar personisku informāciju dalīties apdomīgi.
Dzīvesstils