Tramps brīdina ES par “ļoti smagiem” tarifiem, ja Kanāda kļūs par bloka asociēto dalībnieci

Donalds Tramps trešdien brīdināja, ka ASV varētu noteikt Eiropas Savienībai ļoti augstus tarifus, ja Vašingtona uzskatītu, ka bloka nodomi attiecībā uz Kanādu nav labvēlīgi. Vienlaikus viņš atstāja iespēju izvairīties no jauniem tirdzniecības ierobežojumiem, ja ES rīcība būšot “ar labiem nodomiem”.

“Ja nodoms ir labs, viss ir kārtībā. Ja nodoms ir slikts, mēs noteiksim Eiropai ļoti smagus tarifus,” sacīja Tramps. Viņš arī pieļāva, ka Vašingtona atsevišķās jomās varētu pilnībā pārtraukt tirdzniecību ar Eiropu. Tramps iespēju Kanādai pievienoties ES nodēvēja par smieklīgu, bet Kanādu raksturoja kā “briesmīgu tirdzniecības partneri”.

Kanāda meklē ciešākas saites ar Eiropu

Trampa paziņojums izskanēja pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas runas par stāvokli Eiropas Savienībā. Viņa paziņoja, ka ES un Kanāda paplašinās jau spēkā esošo brīvās tirdzniecības līgumu CETA, veidojot plašāku “Nākotnes aliansi”. Tās mērķis būtu radīt kopīgu labklājības un ekonomiskās drošības telpu.

Fon der Leiena uzsvēra, ka ciešākas attiecības balstīsies ne tikai tirdzniecībā, bet arī kopīgās demokrātiskās vērtībās. “Pats galvenais, dārgais Mark, Eiropa un Kanāda tic demokrātijai,” viņa sacīja Kanādas premjerministram Markam Kārnijam, kurš Eiropas Parlamentā Strasbūrā saņēma stāvovācijas. Kārnijs parlamentā uzstāsies ceturtdien.

ASV un Kanādas attiecības ir pasliktinājušās Trampa ieviesto tarifu un atkārtoto izteikumu dēļ par Kanādas kļūšanu par ASV 51. štatu. Kanāda vēlas mazināt atkarību no ASV, kas ir galamērķis aptuveni 70% tās eksporta. Kārnijs iepriekš aicinājis veidot “unikālu aliansi” ar Eiropas Savienību.

Šāds pavērsiens Eiropas virzienā Kanādai nav radies pēkšņi. Pasaules ekonomikas forumā Davosā janvārī Kārnijs aicināja vidējām lielvalstīm sadarboties, lai palielinātu savu ietekmi laikā, kad pastiprinās konkurence starp lielvarām. Viņš sacīja, ka divpusējās sarunās ar hegemonu valstis risina sarunas no vājākām pozīcijām un pieņem to, kas tām tiek piedāvāts.

Otava līdz šim ir atbildējusi uz ASV tarifiem ar saviem ierobežojumiem un noraidījusi tirdzniecības nosacījumus, kuri, pēc Kārnija teiktā, vājinātu Kanādas suverenitāti. Trešdien Tramps parakstīja memorandu, kas paredz izņemt Kanādas preces no ASV federālo iepirkumu sistēmas. Baltais nams to skaidroja ar atbildi uz Kanādas politiku “Pērc Kanādas preci”, kas dod priekšroku vietējām precēm.

Sadarbība aptvertu aizsardzību un tehnoloģijas

Kanādas vēstnieks Eiropas Savienībā Džonatans Vilkinsons sacīja, ka Otava par asociētās dalības iespēju ar Eiropas amatpersonām bija runājusi jau pirms fon der Leienas runas. Viņš norādīja, ka Kanāda apspriedusi “Nākotnes aliansi”, savukārt Eiropas pārstāvji izvirzījuši asociētās dalības ideju.

Kanāda nepretendē uz pilntiesīgu dalību ES, jo tas nozīmētu atteikties no daļas suverenitātes. Tā vēlas blokam pietuvoties pēc iespējas vairāk, vienlaikus stiprinot, nevis mazinot savu suverenitāti. Kārnija birojs fon der Leienas priekšlikumu atbalstīja, norādot, ka ciešākas saites ar ES tiek veidotas Kanādas suverenitātes stiprināšanai.

Fon der Leiena sacīja, ka paplašinātā partnerība varētu aptvert progresīvo ražošanu, tehnoloģijas, aizsardzības rūpniecību, Arktiku, enerģētiku, kritiski svarīgos minerālus, akumulatorus, mākslīgo intelektu, kvantu datošanu, kiberdrošību un ekonomisko drošību. Viņa uzsvēra, ka partnerība nav vērsta pret kādu citu, bet gan uz kopīga spēka vairošanu.