Sysmä pašvaldība un apkārtējais Päijät-Häme reģions Somijas dienvidu centrālajā daļā jau aptuveni desmit gadus piesaista arheologu uzmanību. Šajā teritorijā vairākkārt atrasti pirms aptuveni tūkstoš gadiem aprakti vērtīgi priekšmeti, norāda Lahti Vēstures muzeja arheologs Esko Tikkala.

Tomēr šāds atradums reģionā nav bijis vairāk nekā gadsimtu. Kalle Lappinens jauno depozītu uzgāja 3. septembrī mežā netālu no Sysmä baznīckaimiņa. Sudraba monētas un citi priekšmeti bija sadalīti divos no mizas izgatavotos traukos, un kopējā atraduma sudraba masa ir gandrīz 4,5 kilogrami.

Šis atradums pārspēj līdzšinējo Somijas rekordu — aptuveni 2,2 kilogramus smagu monētu un citu vērtīgu priekšmetu krājumu, kas 1895. gadā tika atrasts Nousiainen, uz rietumiem no Sysmä. Pēc Tikkalas sākotnējā vērtējuma jaunais depozīts varētu būt aptuveni divreiz lielāks par iepriekšējo atradumu, kurā bija 1700 monētu un citu vērtību.

Lappinens par atradumu nekavējoties informēja varasiestādes, un jau nākamajā dienā Tikkalas vadībā tika veikta pilna depozīta izrakšana. Precīzs priekšmetu skaits un sastāvs vēl nav noteikts. “Šajā depozītā ir diezgan daudz monētu,” Tikkala sacīja, piebilstot, ka viņam vēl nav bijis laika tās izpētīt.

Monētas liecina par plašiem tirdzniecības sakariem

Monētas, visticamāk, datējamas ar laiku no mūsu ēras 1000. līdz 1050. gadam. To izcelsme norāda uz plašiem tirdzniecības sakariem un, iespējams, arī tāliem jūrasbraucieniem. Vairākas monētas, šķiet, kaltas citviet Skandināvijā un teritorijā, kas tagad atrodas Vācijā, Svētās Romas impērijas valdīšanas laikā.

Depozītā atrastas arī monētas no Lielbritānijas, kas tapušas neilgi pirms 11. gadsimta normāņu iebrukuma un Anglijas iekarošanas. Vēl citas, iespējams, ir dirhami — sudraba monētas, kas tika izmantotas islāma pasaulē. Tas nozīmē, ka to izcelsme varētu būt gan Al-Andalusā mūsdienu Spānijas teritorijā, gan bijušās Bizantijas impērijas austrumu pierobežā.

Sudraba daudzuma vērtība mūsdienu atklātajā tirgū vien sasniegtu gandrīz 10 000 ASV dolāru, taču senlietu kolekcijas vērtība vēl nav noteikta. Muzejs norāda, ka monētas pagaidām nav notīrītas, atdalītas vai saskaitītas, tādēļ precīzs to svars, daudzums un datējums kļūs zināms tikai turpmākajos pētījumos.

Nav pierādījumu, ka dārgumi būtu vikingu laupījums

Lai gan depozīts datējams ar laikmetu, kad vikingi aktīvi kuģoja un veica sirojumus Ziemeļjūrā, pētnieki pagaidām nav atraduši pierādījumus, kas to tieši saistītu ar vikingu laupījumu. Vienlaikus zināms, ka vikingi diezgan regulāri izmantoja dirhamus kā norēķinu līdzekli.

Pētniekiem var palīdzēt arī tā dēvētais “maksājumu sudrabs” jeb sudraba gabali, kas bija paredzēti sadalīšanai mazākās vienībās un svēršanai norēķinu laikā. Šādu praksi izmantoja gan vikingi, gan senās Skotijas piktu ciltis, dažkārt tirgojoties arī ar romiešiem.

Papildu norādes par depozīta īpašnieku varētu sniegt tajā atrastā sudraba aproce, sudraba sprādze un viena sudraba pērle. Muzejs uzsver, ka līdz pētījumu pabeigšanai nav iespējams precīzi noteikt ne depozīta sastāvu, ne tā aprakšanas apstākļus. Tomēr jau tagad zināms, ka tajā ir tūkstošiem monētu.