Septiņas izmaiņas, kas var liecināt par novecošanu — un kuras nevajadzētu ignorēt

Organisma novecošana bieži notiek pakāpeniski un bez uzkrītošām ārējām pazīmēm. Cilvēks var justies labi, lai gan vienlaikus mainās asinsspiediens, holesterīna līmenis, miega kvalitāte, muskuļu masa vai seksuālā veselība. Ārsts Babaks Ašrafi uzsver, ka šādas pārmaiņas var būt saistītas ar vecumu, tomēr tās nevajadzētu automātiski norakstīt uz novecošanu.

Viena no mazāk pamanāmajām pārmaiņām skar sirds un asinsvadu sistēmu. Ar gadiem asinsvadi var kļūt mazāk elastīgi, tādēļ pieaug paaugstināta asinsspiediena risks. Tas ir viltīgi, jo augsts asinsspiediens bieži nerada izteiktus simptomus. Veselam pieaugušajam par vēlamu parasti uzskata asinsspiedienu zem 120/80 mm Hg, tāpēc regulāra tā pārbaude ir svarīga ilgtermiņa sirds veselībai.

Arī holesterīna rādītāji laika gaitā var mainīties, pat ja ēšanas paradumi būtiski nav mainījušies. Tos ietekmē vecums, iedzimtība, fiziskā aktivitāte, uzturs un citas veselības problēmas. Paaugstināts holesterīns parasti nav jūtams, taču savlaicīga tā atklāšana dod iespēju koriģēt dzīvesveidu un, ja nepieciešams, apspriest ārstēšanu, pirms rodas nopietnāki sirds un asinsvadu riski.

Svaru ietekmē muskuļu masas samazināšanās

Daudzi ar laiku ievēro, ka ierasto svaru saglabāt kļūst grūtāk. Viens no iemesliem ir pakāpenisks muskuļu masas zudums. Muskuļaudi patērē enerģiju, tādēļ mazāks muskuļu apjoms var samazināt organismam nepieciešamo kaloriju daudzumu, īpaši mazkustīga dzīvesveida gadījumā.

Muskuļu masas uzturēšanai nozīmīgi ir regulāri spēka vingrinājumi, ikdienas kustība un sabalansēts uzturs. Mainīties var arī sajūtas pēc fiziskas slodzes: pēc treniņa var būt vajadzīgs ilgāks atjaunošanās laiks, bet stīvums var būt izteiktāks nekā agrāk. Tas gan nenozīmē, ka no slodzes jāatsakās. Sirds un asinsvadu treniņu, spēka vingrojumu un lokanības vai kustīguma vingrinājumu kombinācija palīdz uzturēt muskuļus, kaulu veselību un fizisko formu.

Miegs, libido un erekcija var sniegt svarīgus signālus

Vecums var ietekmēt arī libido. Vīriešiem testosterona līmenis parasti pazeminās pakāpeniski, savukārt sievietēm perimenopauzes un menopauzes laikā estrogēna un testosterona līmenis var kristies straujāk. Seksuālo vēlmi ietekmē arī stress, nepietiekams miegs, medikamenti un citi veselības stāvokļi. Ja pārmaiņas ir izteiktas, īpaši kopā ar nogurumu vai erekcijas grūtībām, tās ir vērts pārrunāt ar medicīnas speciālistu.

Erekcijas traucējumi ar vecumu kļūst biežāki, tomēr regulāras grūtības panākt vai saglabāt erekciju nevajadzētu ignorēt. Tām var būt psiholoģiski cēloņi, bet tās var būt saistītas arī ar paaugstinātu asinsspiedienu, holesterīnu vai cukura diabētu. Dažkārt šis simptoms ir iemesls rūpīgāk izvērtēt sirds un asinsvadu veselību.

Mainīties var arī miegs: cilvēks var biežāk mosties naktī, pamosties agrāk vai ilgāk nespēt iemigt. Novecojot nereti samazinās dziļā miega īpatsvars, ko var veicināt pārmaiņas miegu regulējošajos hormonos, tostarp melatonīnā un kortizolā, kā arī organisma iekšējā pulksteņa izmaiņas. Taču ilgstošas problēmas ar iemigšanu vai miega saglabāšanu nav uzskatāmas par neizbēgamu vecuma daļu — ja tās turpinās, jāvēršas pie ārsta.

Veselīgu novecošanu var atbalstīt regulāras kustības, daudzveidīgs uzturs, kvalitatīvs miegs, nesmēķēšana, mērens alkohola patēriņš un profilaktiskas veselības pārbaudes. Nozīme ir arī iedzimtībai — pētījumi liecina, ka gēni var veidot aptuveni 20–30% veselīgas novecošanas priekšnoteikumu. Tomēr savi svarīgākie veselības rādītāji un uzmanība pret jaunām pārmaiņām palīdz iespējamas problēmas pamanīt agrāk.