Eiropas Zemūdens arheoloģijas institūta (IEASM) un Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrijas kopīgā komanda atradusi artefaktu tagad zem ūdens esošās Antirhodosas salas pils drupās. IEASM paziņojumā norādīts, ka šis ir pirmais zināmais zīmoggredzens ar Aleksandrijas bākas attēlu.

Gredzena attēls līdzinās bākas atveidojumiem uz monētām, kas datējamas ar aptuveni otro gadsimtu. IEASM prezidents Franks Godio paziņojumā uzsvēra, ka atraduma nozīmi palielina tā atrašanās vieta.

“Šī zīmoggredzena atklāšana ir vēl nozīmīgāka, jo tas izrakts leģendārajā Antirhodosas salas pilī, kas savulaik bija varas centrs,” sacīja Godio.

Pils bija saistīta ar Ptolemaju valdīšanas laiku

Pili izmantoja Ēģiptes faraoni, kuri valdīja Ptolemaju periodā no 304. līdz 30. gadam pirms mūsu ēras. Ptolemaji bija valdnieku dinastija, kas cēlusies no viena Aleksandra Lielā karavadoņa.

Aleksandrijas bāka tika uzcelta ap 280. gadu pirms mūsu ēras Farosas salā. Tā bija vairāk nekā 100 metru augsta. Daži senie autori, tostarp Plīnijs Vecākais, bāku uzskatīja par vienu no pasaules brīnumiem. Tā turpināja darboties arī viduslaikos, līdz zemestrīces un erozija izraisīja tās iznīcināšanu un pazušanu zem jūras.

Laika gaitā bāke tika pārveidota, taču tās virsotnē, visticamāk, atradās statuja, iespējams, Zeva tēls, kas turēja eļļas lampu un palīdzēja jūrniekiem atrast ceļu.

Gredzens varēja tikt izmantots administratīvā darbā

Uz jaunatklātā bronzas zīmoggredzena redzamais attēls ir daļēji nodilis, tomēr tas, visticamāk, attēlo Aleksandrijas bāku, norādīja Londonas Universitātes emeritētā mākslas vēstures un arheoloģijas profesore Dorisa Bērensa-Abūseifa, kura pētījusi bāku, bet nebija iesaistīta atraduma izpētē.

Zīmoggredzena nēsātājs varēja to izmantot, lai mīkstos materiālos, piemēram, mālā vai vaskā, iespiestu attēlu un izveidotu zīmogu. IEASM pārstāvji norādīja, ka gredzena atrašana pils paliekās var liecināt par pils izmantošanu administratīvām funkcijām, kas bija saistītas ar bāku.

“Aleksandrijā ir tūkstošiem monētu ar līdzīgu bākas attēlojumu,” Bērensa-Abūseifa rakstīja e-pastā izdevumam Live Science. Viņa norādīja, ka šīs monētas datējamas ar Ptolemaju vai Romas periodu — no 29. gada pirms mūsu ēras līdz 395. gadam.

Vienlaikus pētniece uzsvēra, ka nav pietiekami labi pazīstama ar Aleksandrijā atrastajiem gredzeniem, lai spriestu, vai jaunais eksemplārs ir vienīgais gredzens ar šādu attēlu.

Attēlā, iespējams, redzami arī dūmi

Arī citi pētnieki uzskata, ka gredzenā attēlota bāka. Divi no viņiem pieļauj, ka pie tās augšdaļas redzami dūmi, kas paceļas no lampas.

Neatkarīgais pētnieks Endrū Čags, grāmatas The Pharos Lighthouse in Alexandria: Second Sun and Seventh Wonder of Antiquity autors, e-pastā norādīja, ka interesantākā jaunā zīmoggredzena iegravētā dārgakmens detaļa ir asimetrisks elements tā augšdaļā.

“Tas varētu attēlot dūmu strūklu no eļļas lampas, ko turēja vainagojošā statuja,” sacīja Čags.

Iespējamo dūmu strūklu pamanījusi arī Kalifornijas Universitātes Ērvinā emeritētā mākslas vēstures un klasikas profesore Mārgareta Mailsa. Viņa e-pastā norādīja, ka gredzenu varēja izmantot kāds Aleksandrijas tirgotājs, lai ar bākas profilu norādītu savu saistību ar pilsētu. Tā kā bāka bija slavena, tā kļuva par Aleksandrijas simbolu.

Pēdējos gados veiktie pētījumi pie Aleksandrijas krastiem, tostarp 22 masīvu bloku atklāšana, snieguši jaunu informāciju par bāku un tās izskatu. Šie atklājumi palīdz pētniekiem, kuri mēģina bāku digitāli rekonstruēt.