OpenAI otrdien paziņoja, ka viens no uzņēmuma vēl neizlaistajiem modeļiem atrisinājis Navjē–Stoksa problēmu — sarežģītu jautājumu par šķidrumu kustību. Par šīs problēmas atrisināšanu piešķirama viena miljona ASV dolāru balva, un cilvēku matemātiķi tai nav spējuši rast risinājumu gandrīz 90 gadus.

Uzņēmums norāda, ka modelis problēmai pievērsis aptuveni 10 000 mākslīgā intelekta aģentu, un visu risinājumu atradis 88 stundu laikā. OpenAI šo sasniegumu nodēvējis par nozīmīgu pavērsienu, taču pats uzņēmums balvu neplāno pieprasīt. Milēnija balvu administrējošais Kleja Matemātikas institūts pagaidām to nav piešķīris.

Strīds par sacensību un iespējamo datu izmantošanu

Paziņojuma laiks izraisījis jautājumus, jo tikai dienu iepriekš Ņujorkas Universitātes matemātikas profesors Tristans Bakmasters kopā ar Anthropic pētnieku Leventu Alpēgi publicēja rezultātus par saistītu problēmu. Alpēge šajā darbā nerīkojās sava darba devēja vārdā.

Bakmasters sacīja, ka pēc informācijas par OpenAI interesi sazinājies ar uzņēmumu, lai noskaidrotu, kad tas sācis darbu pie problēmas un ar kādiem datiem modelis apmācīts. Pēc viņa teiktā, saruna kļuvusi asa. Kad Bakmasters norādījis, ka notikušo publiskos, OpenAI pētnieks viņam vaicājis: “Kāpēc jūs gribētu sabojāt savu karjeru?” Uz jautājumu, kāpēc publiskošana to varētu apdraudēt, viņš, pēc Bakmastera teiktā, atbildējis: “Ja jūs negribat, lai es būtu laipns, man nav jābūt laipnam.”

Bakmasters arī apgalvoja, ka OpenAI mudinājis publicēt darbu, norādot uz uzņēmuma iekšējā modeļa ieguldījumu, un atteikties no Alpēges kā līdzautora. Viņš jautājis, vai OpenAI varētu būt piekļuvis viņa Codex sesijām, ko viņš izmantojis, strādājot pie problēmas, taču uzņēmuma atbildes, pēc viņa teiktā, kļuvušas izvairīgas un naidīgas.

OpenAI kategoriski noliedz konkrētu lietotāju datu izmantošanu. Uzņēmums paziņojis, ka pētnieki un aģenti pirms darba publicēšanas neesot redzējuši Bakmastera un Alpēges materiālus un ka problēmas risināšanai nav izmantoti konkrēti lietotāju dati. Vienlaikus OpenAI atzinis, ka nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka anonimizēti dati, kas iegūti no tā produktu lietošanas, netieši palīdzējuši uzlabot modeļus. Uzņēmums uzsver, ka abi pierādījumi būtiski atšķiras.

Matemātiķus satrauc uzticēšanās zudums

Situāciju sarežģī neskaidras laika līnijas, pārklājošies pētījumi un grūtības noteikt mākslīgā intelekta radītā darba izcelsmi. OpenAI skaidro, ka pie Navjē–Stoksa problēmas ķēries pēc sociālajā tīklā “X” pamanītām baumām par citu pētnieku progresu Milēnija balvas problēmās. Uzņēmuma pētnieks Sebastjēns Bībeks sacīja, ka komanda nodomājusi: ja modelis ir tik spēcīgs, kāpēc nepamēģināt atrisināt arī kādu no šīm problēmām.

OpenAI apgalvo, ka tikai vēlāk sapratis — baumas attiekušās uz Bakmastera un Alpēges darbu. Uzņēmums publiski nav atbildējis uz pārējiem Bakmastera apgalvojumiem, savukārt Bībeks noliedzis, ka būtu lūdzis Bakmasteru izņemt Alpēgi no līdzautoru saraksta.

Matemātiķus satrauc arī tas, ka OpenAI, pēc paša teiktā, steidzami iztērējis miljoniem dolāru, lai sacenstos par rezultātu, lai gan iepriekš publiski nebija daudz runājis par darbu pie šīs problēmas. Karalienes Marijas Universitātes Londonā profesors Abhišeks Saha norādījis, ka šāda rīcība nav raksturīga matemātiķu kopienai.

Matemātikā būtiska nozīme ir neformālai uzticēšanās normai. Dienvidkarolīnas Universitātes profesors Metjū Balards skaidroja, ka pētnieki regulāri dalās ar nepabeigtām idejām un notiekošiem darbiem, sagaidot, ka šī informācija nekļūs par pamatu sacensībai. Kārnegija Melona universitātes profesors Džeremijs Avigads sacīja, ka pat doma par iespēju mākslīgā intelekta sistēmām pārņemt idejas no lietotāju vaicājumiem ir satraucoša.

Brauna Universitātes profesors Brendans Hasets uzsvēra, ka uzņēmumiem būtu jāspēj sniegt pārbaudāmas garantijas, ka tērzēšanas žurnāli netiek izmantoti modeļu uzlabošanai. Londonas Matemātikas zinātņu institūta pētnieks Jans Hujs pauda bažas, ka lielo uzņēmumu ietekmē matemātika var kļūt slepenāka, savukārt Oksfordas profesors Andrašs Juhāss norādīja, ka OpenAI sasniegums nenoliedzami ir uzņēmuma sabiedrisko attiecību uzvara. Tomēr šī uzvara var izrādīties Pirra uzvara, jo, pierādot modeļu spēju konkurēt matemātikas priekšgalā, OpenAI, iespējams, atsvešinājis kopienu, kuras atzinību centās iegūt.