NASA paziņojusi, ka jaunā kosmiskā teleskopa koncepcija PRIMA tiek virzīta tālākai izskatīšanai saistībā ar iespējamu palaišanu 2033. gadā. Misijas mērķis būs pētīt, kā veidojušās planētas un galaktikas, izmantojot novērojumus tālajā infrasarkanajā starojumā.

PRIMA jeb Probe far-Infrared Mission for Astrophysics izstrāde turpināsies B fāzē — sākotnējās projektēšanas un tehnoloģiju izstrādes posmā, teikts NASA paziņojumā. Pirms teleskops oficiāli nonāks ceļā uz palaišanu, vadītāji izvērtēs misijas progresu. Ja plāni netiks mainīti, PRIMA piecu gadu misija sāksies ne agrāk kā 2033. gadā.

PRIMA pētīs viļņu garumus, kas JWST nav pieejami

PRIMA būs aprīkots ar 5,9 pēdu jeb 1,8 metru teleskopu, kas novēros Visumu tālajā infrasarkanajā diapazonā. Tas atšķiras no Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa (JWST), kurš tika palaists 2021. gadā un galvenokārt paredzēts tuvajam un vidējam infrasarkanajam starojumam.

Arī Habla teleskops un nesen palaistais Nancy Grace Roman kosmiskais teleskops spēj uztvert daļu infrasarkanā starojuma, tomēr PRIMA būtu īpaši paredzēts garākiem viļņu garumiem. Misija koncentrēsies uz informācijas iegūšanu par eksoplanētu izcelsmi, galaktiku augšanu un melno caurumu attīstību.

“Galvenie zinātniskie jautājumi, kurus PRIMA cenšas risināt saistībā ar planētu veidošanos, ir ūdens lomas noteikšana planētu veidošanās procesā, kā arī kopējās gāzes masas un oglekļa un skābekļa daudzuma noteikšana diskos, lai atklātu, kur veidojas eksoplanētas,” e-pastā Live Science sacīja Meredita Makgregora, Džona Hopkinsa universitātes fizikas un astronomijas asociētā profesore, kura pēta planētu sistēmu veidošanos.

“Mēs šos zinātniskos jautājumus ar JWST patiesībā nevaram atrisināt,” Makgregora piebilda, jo nepieciešamās spektrālās līnijas atrodas tikai tālajā infrasarkanajā diapazonā — pie garākiem viļņu garumiem, nekā JWST spēj uztvert.

Pētnieki sagaida jaunus datus par galaktikām

Misijas izstrādē piedalās Merilendas Universitāte un Kalifornijas Tehnoloģiju institūts jeb Caltech. Abu iestāžu pārstāvji nākamajam darba posmam veltījuši atsevišķus paziņojumus.

“Mani visvairāk aizrauj tas, ko es vēl nezinu,” paziņojumā sacīja Merilendas Universitātes novērojumu astronoms Alberto Bolato, kurš ir viens no PRIMA līdzpētniekiem un vada ar galaktiku attīstību saistīto pētniecību. “Esmu sajūsmināts būt daļa no astronomijas nākotnes — radīt instrumentu, kas astronomijas kopienai kļūs par milzīgu līdzekli cilvēces zināšanu paplašināšanai.”

“Īpaši mani interesē tas, kā PRIMA palīdzēs atklāt un izprast spēcīgu molekulāro plūsmu lomu galaktikās kosmiskā laika gaitā, kā arī to, kā šīs plūsmas veido zvaigžņu rašanos un supermasīvo melno caurumu augšanu galaktiku centros,” atsevišķā paziņojumā sacīja Caltech štata zinātnieks un PRIMA līdzpētnieks, kā arī zinātnisko operāciju vadītājs Lī Armuss.

PRIMA būs pirmais Probe Explorer klases aparāts

PRIMA projekta izmaksu griesti noteikti 1,2 miljardu dolāru apmērā, neiekļaujot palaišanas un citas ar projektu nesaistītās izmaksas. Salīdzinājumam — JWST palaišanas brīdī 2021. gadā izmaksāja 10 miljardus dolāru; šajā summā nav ņemta vērā inflācija vai palaišanas izmaksas.

PRIMA vienlaikus kļūs par pirmo kosmisko aparātu jaunā klasē, ko NASA dēvē par Probe Explorers. Šīs misijas paredzētas kā vidusceļš starp lielajām JWST tipa vadošajām misijām un mazākiem aģentūras projektiem.

Probe Explorers ir daļa no vairākus gadu desmitus ilgās NASA Explorers programmas, kas sākās ar satelīta Explorer 1 palaišanu 1958. gadā un kopš tā laika ietvērusi vairāk nekā 100 misiju. NASA norāda, ka šīs programmas aparāti īsteno dažādus pētījumus un zinātniskās izpētes projektus, kas saistīti ar Zemi, kosmosa laikapstākļiem, Saules sistēmu un Visumu.

Explorer 1, kas tika palaists 1958. gada 31. janvārī, bija pirmais ASV palaistais satelīts.

Probe Explorers programma tika ieviesta pēc astrofiziķu ieteikuma 2020. gada desmitgades pārskatā. Tas ir Nacionālo zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmiju sagatavots konsensa ziņojums visas nozares vārdā.

2024. gadā NASA divu koncepciju izstrādei piešķīra pa 5 miljoniem dolāru. Tika izskatīts gan PRIMA, gan Advanced X-ray Imaging Satellite projekts, bet šonedēļ aģentūra paziņoja lēmumu turpināt darbu ar PRIMA.