Vadlīnijas publicētas žurnālā Diabetologia, un tajās uzsvērts, ka atbalsts cilvēkiem, kuri izjūt diabēta emocionālo slogu, ir būtiska klīniskās aprūpes sastāvdaļa. Dokumentā apkopoti labas prakses paziņojumi par regulāru diabēta distresa izvērtēšanu, kā arī uz pierādījumiem balstīti ieteikumi tā mazināšanai.

Emocionālā pašsajūta jāapspriež katrā konsultācijā

Astoņi labas prakses paziņojumi aicina veselības aprūpes speciālistus emocionālo diabēta pusi pārrunāt katrā konsultācijā kā uz cilvēku vērstas aprūpes neatņemamu sastāvdaļu. Diabēta distress būtu jānoskaidro, izmantojot atvērtus jautājumus un validētus, uzticamus izvērtēšanas rīkus.

Regulāra uzraudzība ieteikta vismaz reizi gadā, iekļaujot to ikgadējā aprūpes ciklā. Izvērtēšana būtu jāveic arī nozīmīgu dzīves notikumu vai ārstēšanas izmaiņu laikā. Rezultāti jāfiksē medicīniskajā dokumentācijā un atklāti jāapspriež ar cilvēku, kurš dzīvo ar diabētu.

Ja distress tiek konstatēts, veselības aprūpes speciālistam kopā ar pacientu jāizstrādā turpmākās rīcības plāns un jānodrošina individuālajām vajadzībām pielāgots atbalsts. Aprūpes komandai jābūt pietiekamai kompetencei, lai sniegtu psiholoģisku palīdzību un vajadzības gadījumā piesaistītu speciālistus.

Ieteikumi atšķiras 1. un 2. tipa diabēta gadījumā

Vadlīnijas atbalsta psiholoģisku un psihoizglītojošu intervenču izmantošanu diabēta distresa mazināšanai, taču konkrētie ieteikumi atšķiras atkarībā no diabēta tipa un izvēlētās intervences.

Pieaugušajiem ar 1. tipa diabētu ieteikta nepārtraukta glikozes līmeņa uzraudzība un automatizēta insulīna ievadīšana, salīdzinot ar citām glikozes monitorēšanas vai insulīna ievadīšanas metodēm, lai mazinātu diabēta distresu. Vienlaikus pierādījumi neatbalsta progresīvu tehnoloģiju izmantošanu šādam mērķim pieaugušajiem ar 2. tipa diabētu.

Lai gan pētījumos joprojām ir nepilnības, vadlīnijas uzsver strukturēta atbalsta nozīmi. Tas var ietvert psiholoģisko terapiju, līdzbiedru atbalstu un tehnoloģijās balstītas intervences.

Vadlīniju izstrādē iesaistīti cilvēki ar diabēta pieredzi

EASD norāda, ka šī publikācija ir nozīmīgs pavērsiens emocionālo izaicinājumu atzīšanā diabēta aprūpē. Lai gan ārstēšanas un tehnoloģiju attīstība ir būtiski mainījusi aprūpi, daudzi cilvēki joprojām saskaras ar ievērojamu emocionālu un psiholoģisku slogu, ko rada nepārtrauktās prasības, ikdienā pārvaldot slimību.

Vadlīnijas izstrādātas saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, tostarp GRADE metodoloģiju un RIGHT ziņošanas vadlīnijām, kā arī EASD noteiktajām procedūrām. To izstrādē no paša sākuma kā pilntiesīgi darba grupas locekļi piedalījās cilvēki ar 1. un 2. tipa diabēta pieredzi. Viņi palīdzēja formulēt klīniskos jautājumus, interpretēt pierādījumus un izstrādāt ieteikumus, tādējādi sasaistot dokumentu ar pacientu reālajām vajadzībām un prioritātēm.

Profesore Džeina Speita, viena no vadlīniju izstrādes grupas līdzpriekšsēdētājām, norādīja, ka vadlīnijām būtu jāpārliecina speciālisti par nepieciešamību regulāri izvērtēt un risināt diabēta emocionālo slogu. Savukārt profesors Ričards Holts uzsvēra, ka emocionālā veselība cilvēkiem ar diabētu ir tikpat nozīmīga kā fiziskā veselība.

Vadlīniju ieviešanai būs nepieciešama speciālistu apmācība, atbalsts sistēmas līmenī un ieteikumu integrēšana ikdienas klīniskajā aprūpē. EASD to izplatīšanu atbalsta ar brīvi pieejamu publikāciju un vienkāršā valodā sagatavotu kopsavilkumu. Vadlīniju publikācijas DOI: 10.1007/s00125-026-06840-0.