Kinoteātra apsaimniekotājs tirdzniecības centrā “Akropole Alfa” drīzumā mainīsies — “Cinamon” vietā darbu pārņems “Forum Cinemas”. Uzņēmuma Latvijas filiāles vadītājs Dinārs Ozols intervijā norādīja, ka sākotnēji paredzēta kinoteātra tehniskā pārņemšana, bet vēlāk tiks investēts attēla, skaņas un komforta uzlabošanā.

Pirmās būtiskās pārmaiņas “Forum Cinemas” plāno nākamā gada pavasarī. Kinoteātra nosaukums mainīsies uz “Alfa Forum Cinemas”, savukārt līdzšinējais uzņēmuma kinoteātris tiks dēvēts par “Centrs Forum Cinemas”. Zāļu skaits saglabāsies, taču plašāku krēslu dēļ vietu skaits tajās varētu samazināties. Uzņēmums skaidro, ka tas ļaus nodrošināt ērtāku skatīšanos.

Kino tirgū redz iespējas arī ārpus Rīgas

Ozols uzskata, ka Latvijas kino tirgū joprojām ir vieta izaugsmei. Konkurences padome, vērtējot “Forum Cinemas” ienākšanu “Akropole Alfa” operatora lomā, secinājusi, ka kino demonstrēšanas tirgū konkurence pastāv. Vienlaikus kinoteātra izveidei nepieciešamas lielas investīcijas, tāpēc paplašināšanās iespējas nav neierobežotas.

Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka potenciāls ir gan reģionos, gan vairākās Rīgas apkaimēs, kur kinoteātru nav vai tie nav pietiekami ērti sasniedzami. Kā piemēru viņš minēja jauna kinoteātra atvēršanu Daugavpilī augustā. Kinoteātra izvēli, pēc Ozola teiktā, bieži nosaka iespēja to ērti apvienot ar citiem ikdienas vai izklaides pasākumiem, tāpēc tirdzniecības centri šādam pakalpojumam ir piemērota vieta.

Tomēr tikai ar biļešu pārdošanu kinoteātrim izdzīvot ir sarežģīti. Ieņēmumi no biļetēm tiek dalīti ar filmu izplatītājiem, tādēļ nozīmīga loma ir arī ēdienu, dzērienu, suvenīru un citu papildu pakalpojumu pārdošanai. Konkrētais šādu ieņēmumu īpatsvars atšķiras atkarībā no filmas un tās auditorijas.

Latvijas filmas piesaista skatītājus, taču panākumi nav garantēti

2025. gadā aptuveni ceturtā daļa visu kino apmeklētāju izvēlējās Latvijas filmas. Nacionālā kino centra dati liecina, ka starp piecām skatītākajām filmām trīs bija Latvijas ražojumi. Ozols to vērtē kā labu rādītāju, tomēr uzsver, ka iepriekšējās filmas panākumi automātiski nenodrošina nākamās filmas auditoriju.

Pagājušajā gadā īpaši izcēlās “Straume”, kas kinoteātros tika demonstrēta ilgāk nekā gadu. Vēl viens rekords tika sasniegts ar filmu “TTT. Leģendas dzimšana”, kuras pirmizrāde vienlaikus notika visās 14 “Forum Cinemas” zālēs un zāles bija pilnas. Starp Latvijas filmām, kas guvušas plašu skatītāju uzmanību, Ozols minēja arī “Tumšzilo evaņģēliju”. No rudens gaidāmas jaunas filmas, tostarp “Uļa” un “Tumšā robeža”. Filmai “Uļa”, kuras pirmizrāde paredzēta 16. septembrī, biļetes uz pirmizrādi lielā mērā tika izpārdotas jau augustā.

Pēc Ozola teiktā, Latvijas skatītāji neizvēlas tikai vienu žanru. Pieprasītas ir ģimenes filmas, klasika un kinolentes, kas guvušas starptautisku atzinību. Eiropas filmas daudzzāļu kinoteātros var piesaistīt plašu auditoriju, ja tām ir atbilstošs stāsts un publicitāte. Viņš kā piemēru minēja norvēģu režisora Joahima Trīra filmu “Sentimentāla vērtība”, kas “Riga IFF” laikā tika labi apmeklēta un saņēma “Oskaru” kā labākā starptautiskā spēlfilma.

Ozols uzsver, ka filmas panākumus nosaka ne tikai tās iekļaušana repertuārā. Izplatītājiem jāveido stāsts par filmu un jāiegulda tās popularizēšanā, savukārt kinoteātri ir gatavi šīs aktivitātes atbalstīt. Arī Latvijas filmām auditorija jāpiesaista katru reizi no jauna.

Kino pieredzi ne vienmēr aizstāj straumēšanas platformas

Latvijā kino apmeklējuma potenciāls, pēc Ozola teiktā, vēl ir ievērojams. Igaunijā kinoteātrus apmeklē aptuveni 1,5 reizes vairāk cilvēku, lai gan šīs valsts iedzīvotāju skaits ir mazāks. Pēc pandēmijas apmeklētāju skaits Latvijā ik gadu pieaug, tomēr pirmspandēmijas līmenis vēl nav sasniegts. To ietekmē arī iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Vienlaikus kinoteātra pieredze atšķiras no filmas skatīšanās mājās. Lielais ekrāns, skaņa un citu skatītāju klātbūtne rada notikuma sajūtu, ko ne vienmēr iespējams iegūt pie televizora vai datora. “Forum Cinemas” attīsta arī tehnoloģiskos risinājumus — LED ekrānus, lāzerprojektorus, uzlabotu akustiku, kā arī 4D un 5D krēslus. Par IMAX tehnoloģijas ieviešanu citās zālēs uzņēmums ir domājis, taču to ierobežo augstās izmaksas un “IMAX Corporation” politika.

Ozols skeptiski vērtē ieceri plašāk dublēt filmas latviešu valodā, ja tas attiektos arī uz Eiropas filmām pieaugušajiem. Dublēšana ir dārga, un tās izmaksas varētu nozīmēt, ka daļa mazbudžeta filmu Latvijā vispār nenonāktu. Pašlaik latviešu valodā galvenokārt tiek dublētas bērnu animācijas filmas, bet pārējām filmām nodrošina subtitrus.

Kinoteātrī uzmanība pievērsta arī drošībai. Ja tiek izsludināts brīdinājums, filmu demonstrēšana tiek pārtraukta un skatītāji jānogādā drošā vietā. Gandrīz visas zāles atbilst divu sienu principam, bet divās zālēs, kas atrodas tuvāk jumtam, patverties nevarētu.