Spēja piecelties, droši paiet, pagriezties un kontrolēti apsēsties daudz pasaka par ķermeņa spēku un līdzsvaru. Cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma šīs ikdienišķās kustības var kļūt par savlaicīgu signālu, ka pieaug kritienu risks.
Geriatre Anita Čandra norāda, ka īpaši apdraudēti ir cilvēki ar vājāku līdzsvaru un straujāku muskuļu spēka zudumu. Vecumā kauli kļūst trauslāki, tādēļ pat šķietami nenozīmīgs kritiens var radīt nopietnas sekas, savukārt atlabšana pēc traumām bieži ir ilgāka un sarežģītāka.
Vai iespējams piecelties no grīdas bez atbalsta?
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir novērtēt, vai no grīdas var piecelties, neizmantojot rokas, mēbeles vai citu atbalstu. Ja nepieciešams atgrūsties ar rokām, tas var liecināt par sarkopēniju jeb ar vecumu saistītu muskuļu masas un spēka zudumu.
Muskuļiem pakāpeniski vājinoties, grūtākas kļūst arī parastas ikdienas darbības — kāpšana pa kāpnēm, piecelšanās no krēsla vai ilgāka staigāšana. Muskuļu spēka mazināšanos var palīdzēt aizkavēt regulāri spēka vingrinājumi, pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā un aktīvs dzīvesveids.
Gaita un pagriešanās atklāj līdzsvara problēmas
Noderīgi ir arī palūgt tuviniekam nofilmēt iešanu un pēc tam pavērot ierakstu. Jāizvērtē, vai gaita ir raita vai ļoti lēna, vai ejot dabiski kustas rokas un vai kustība izskatās stabila.
Muskuļu vājuma dēļ daudzi cilvēki ar gadiem sāk soļot lēnāk. Daļa vecāka gadagājuma cilvēku neapzināti sasprindzina potītes, mēģinot justies drošāk un izvairīties no kritiena. Tas palielina ikru un pēdu muskuļu slodzi, saīsina soļus un var veicināt ātrāku nogurumu.
Uzmanība jāpievērš arī pagriezienam. Lai to veiktu stabili, nepieciešama koordinācija, līdzsvars un kāju spēks. Ļoti lēns vai nedrošs pagrieziens var liecināt, ka ikdienā vajadzētu vairāk kustēties un iekļaut līdzsvara vingrinājumus. Labs līdzsvars palīdz ilgāk saglabāt patstāvību.
Līdzsvara spējas iespējams trenēt arī mājās, piemēram, stāvot uz vienas kājas un pakāpeniski paildzinot vingrinājuma laiku. To darot, svarīgi izvēlēties drošu vietu, kur vajadzības gadījumā var satvert stabilu atbalstu.
Kontrolēta apsēšanās ir kāju spēka rādītājs
Ceturtais signāls ir veids, kā cilvēks apsēžas krēslā. Ja ķermenis krēslā vairāk iekrīt, nevis apsēžas lēni un kontrolēti, tas var norādīt uz samazinātu kāju muskuļu spēku.
Šīs pazīmes pašas par sevi nav diagnoze, taču tās var mudināt savlaicīgi pievērsties fiziskajai aktivitātei un līdzsvara stiprināšanai. Savlaicīga rīcība var mazināt kritienu iespējamību, nopietnu traumu risku un ilgstošas atveseļošanās nepieciešamību.