Pētījumā analizēti vairāk nekā trīs desmitgades ASV veselības dati. Pētnieki secinājuši, ka alkohola lietošana ir saistīta ar nāves gadījumiem no vairākiem vēža veidiem, tostarp krūts, prostatas, resnās un taisnās zarnas, kuņģa, aizkuņģa dziedzera un aknu vēža.

Pētnieki norāda arī uz saistību starp alkohola iedarbību un galvas un kakla zonas audzējiem. Analīze publicēta žurnālā The Lancet Regional Health – Americas.

Atšķirības starp vīriešiem un sievietēm

Vīriešiem vecumā no 20 līdz 54 gadiem visbiežākais ar alkoholu saistītais nāves cēlonis bija resnās un taisnās zarnas vēzis. Šajā pašā vecuma grupā sievietēm visbiežāk nāves gadījumus izraisīja krūts vēzis.

Pētījuma dati liecina, ka vēža risku var palielināt arī aptuveni viens standarta alkoholiskais dzēriens dienā. Par standarta dzērienu uzskata aptuveni 355 mililitrus alus, 148 mililitrus vīna vai 44 mililitrus stiprā alkohola.

Kā alkohols var ietekmēt organismu

Alkoholā esošās vielas var bojāt DNS, kā arī veicināt oksidatīvo stresu un iekaisumu. Tās var vājināt mutes un rīkles šūnas, mainīt hormonu, tostarp estrogēna, līmeni un traucēt A, C, D un E vitamīna uzsūkšanos.

Hormonālā līmeņa izmaiņas tiek uzskatītas par vienu no iemesliem, kāpēc alkohola lietošana saistīta ar lielāku krūts vēža risku. Vienlaikus pētījuma autori uzsver, ka iegūtie rezultāti paši par sevi nenozīmē, ka ikvienam cilvēkam pilnībā jāatsakās no alkohola.

Pētnieki iesaka alkohola patēriņu samazināt līdz iespējami mazākam daudzumam, ņemot vērā tā iespējamo saistību ar vairākiem vēža veidiem.