Šodienas vēsturē — 27. septembris

1590. gads — Urbāns VII mirst 12 dienas pēc ievēlēšanas

Pāvests Urbāns VII nomira tikai 12 dienas pēc ievēlēšanas, kļūstot par pāvestu ar īsāko pontifikātu vēsturē. Pēc pāvesta Siksta V nāves 27. augustā, aptuveni mēnesi pirms tam, konklāvs sapulcējās un par nākamo pāvestu izvēlējās itāļu kardinālu Džovanni Batistu Kastanju. Viņš pieņēma pāvesta vārdu Urbāns VII.

Īsajā amatā Urbāns VII aizliedza baznīcās lietot tabaku. Tomēr nepilnas divas nedēļas vēlāk viņš nomira no malārijas, un par pāvestu kļuva Gregors XIV.

1722. gads — piedzimst Semjuels Adamss

Bostānā piedzima amerikāņu politiķis Semjuels Adamss, viens no ASV dibinātājiem. Viņš bija viens no Neatkarības deklarācijas parakstītājiem un Kontinentālā kongresa delegāts, kā arī viens no nozīmīgākajiem Amerikas revolūcijas līderiem.

Adamss būtiski iesaistījās notikumos, kas noveda pie Bostonas tējas dzeršanas, palīdzēja izstrādāt Konfederācijas statūtus un Masačūsetsas konstitūciju, bet vēlāk kļuva par Masačūsetsas gubernatoru. Viņa otrais brālēns Džons Adamss savukārt bija ASV otrais prezidents.

1869. gads — Vailds Bils Hikoks nošauj Semjuelu Strohaunu

Kanzasas Elisas apgabala šerifs Vailds Bils Hikoks, mēģinot pārtraukt nekārtības Heisasitijas salonā, nošāva iereibušu vīrieti Semjuelu Strohaunu, sadusmojot vietējos iedzīvotājus. Dažas nedēļas iepriekš viņu bija ievēlējuši par pagaidu apgabala šerifu, jo pilsētniekiem bija vajadzīgs stingrs miera uzturētājs, kas spētu kontrolēt mežonīgo Rietumu pilsētu pārņēmušos kareivīgos medniekus un karavīrus.

Tomēr Hikoks jau pirmajā amatā pavadītajā mēnesī bija nogalinājis divus cilvēkus. Vietējie iedzīvotāji secināja, ka viņš šim darbam ir pārāk agresīvs, un novembrī ievēlēja jaunu šerifu.

1888. gads — saņemta “Dārgais priekšniek” vēstule

Centrālā ziņu aģentūra saņēma tā dēvēto “Dārgais priekšniek” vēstuli, ko uzskata par pirmo sērijveida slepkavas Džeka Uzšķērdēja nosūtīto vēstījumu. Lai gan joprojām tiek diskutēts par vēstules autentiskumu, tā bija pirmā, kurā slepkavam tika dots vārds. Līdz tam brīdim viņš bija nogalinājis divas sievietes.

1960. gads — mirst Silvija Pankhērsta

Adisabebā, Etiopijā, nomira Silvija Pankhērsta, angļu sufrāžistes Emelīnas Pankhērstas meita. Viņa pati bija sufrāžiste un antifašisma aktīviste, kas piedalījās daudzos protestos — pret Pirmā pasaules kara laikā noteikto iesaukšanu, kā arī pret Lielbritānijas politiku Indijā.

Vēlākajā dzīves posmā Pankhērsta lielākoties dzīvoja Etiopijā un aizstāvēja šo valsti pēc fašistiskās Itālijas iebrukuma 1930. gados. Viņas bērēs imperators Haile Selasija nosauca Pankhērstu par “goda etiopieti”. Viņa ir vienīgā ārzemniece, kas apbedīta Svētās Trīsvienības katedrāles Adisabebā daļā, kura paredzēta patriotiem, kas cīnījās pret Itāliju.

1962. gads — izdota Reičelas Kārs pārsteidzošā grāmata “Klusais pavasaris”

Reičela Kārsone publicēja grāmatu “Klusais pavasaris”, kurā tika atklāta ķīmiskās rūpniecības nekontrolētā kaitīgo pesticīdu izmantošana. Viņa apsūdzēja ķīmisko rūpniecību arī dezinformācijas izplatīšanā par tās ražotajām vielām.

Grāmata izraisīja plašu ASV sabiedrības nosodījumu ķīmiskajai rūpniecībai, veicināja ķīmiskās vielas DDT aizliegumu un sekmēja ASV Vides aizsardzības aģentūras izveidi.

1969. gads — Zodiaka slepkava nogalina Kalvinu Hartnelu un Sesīliju Annu Šepardu

Savas slepkavību sērijas kulminācijā Zodiaka slepkava nogalināja jaunu pāri — Kalvinu Hartnelu un Sesīliju Annu Šepardu.