1620. gads: paraksta Mayflower līgumu
Uz kuģa Mayflower 41 vīrietis parakstīja Mayflower līgumu — dokumentu, kurā viņi apņēmās izveidot “civilu politisku kopienu”, lai pieņemtu “taisnīgus un vienlīdzīgus likumus… kolonijas kopējam labumam”. To uzskata par pirmo Eiropiešu Jaunajā pasaulē izveidoto dokumentu, kas noteica pašpārvaldes principus.
1831. gads: izpilda Nata Tērnera nāvessodu
Nātam Tērneram — paverdzinātam cilvēkam un garīdzniekam, kurš ticēja, ka Dievs viņu izraudzījis, lai palīdzētu saviem ļaudīm izbēgt no verdzības, — izpildīja nāvessodu. Viņš vadīja 75 sekotāju sacelšanos pret paverdzinātājiem. Sacelšanās laikā tika nogalināti aptuveni 60 cilvēki, līdz milicija to apspieda, bet Tērneram divus mēnešus izdevās izvairīties no sagūstīšanas.
Pēc notveršanas Tērners nekavējoties atzinās. Viņu pakāra un pēc tam nodīrāja; viņa ķermeņa taukus izmantoja ziepju izgatavošanai, ādu — maciņiem, bet kaulus izdalīja kā suvenīrus.
1859. gads: piedzimst Belle Gunnesa
Norvēģijā piedzima sērijveida slepkava Belle Gunnesa, kuras īstais vārds bija Brinhilda Paulsdotere Stērsēta. 22 gadu vecumā viņa emigrēja uz ASV, un drīz pēc tam cilvēki viņai apkārt sāka noslēpumaini mirt.
Tiek uzskatīts, ka Gunnesa nogalinājusi vismaz 14 cilvēkus, galvenokārt vīriešus, kurus viņa ievilināja savā īpašumā Indiānā, solot apprecēties. Saskaņā ar plaši izplatīto versiju viņa 1908. gadā gāja bojā ugunsgrēkā, tomēr tiek uzskatīts, ka Gunnesa pati inscenēja savu nāvi.
1880. gads: pakar Nedu Kelliju
Austrāliešu ārpuslikuma vīru Nedu Kelliju izpildīja par policista nogalināšanu apšaudē divus gadus iepriekš. Kellijs bija bēdīgi slavens bušreindžers, taču daudzi nabadzīgi austrālieši viņu uzskatīja par varoni, kurš iestājies pret, viņuprāt, korumpētu policiju, kas aizsargājusi tikai turīgos.
Gadiem ilgi viņš zaga zirgus un liellopus, kā arī aplaupīja bankas. 1880. gada jūnijā Kelliju sagūstīja pēc kārtējās apšaudes, un viņu tiesāja par izdarītajiem noziegumiem.
1918. gads: beidzas Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš beidzās 11. mēneša 11. dienas 11. stundā pēc četriem cīņu gadiem, kuros gāja bojā vismaz deviņi miljoni karavīru un pieci miljoni civiliedzīvotāju. Agrā rītā Vācija parakstīja ar sabiedrotajiem vienošanos par konflikta izbeigšanu.
Lai gan Pirmo pasaules karu dēvēja par “karu, kas izbeigs visus karus”, Versaļas līgums, kas oficiāli noslēdza Lielo karu, bargi sodīja Vāciju un radīja priekšnoteikumus Otrajam pasaules karam.
1934. gads: slepkavas vēstule Greisas Badas mātei
Delija Flanagana, kuras meita Greisa Bada bija pazudusi sešus gadus iepriekš, saņēma šausminošu vēstuli, kurā slepkava detalizēti aprakstīja meitenes nogalināšanu. 1928. gada jūnijā sērijveida slepkava Alberts Fišs Īrvingtonā, Ņujorkas štatā, nogalināja desmitgadīgo Badu un apēda viņas mirstīgās atliekas.
Sākotnēji Fišam apsūdzību par Badas pazušanu neizvirzīja. Tomēr policija viņu izsekoja pēc papīra, uz kura bija uzrakstīta vēstule, un mēnesi vēlāk viņu arestēja.
1938. gads: mirst “Vēdertīfa Mērija”
Marija Malona, plašāk pazīstama kā “Vēdertīfa Mērija”, nomira no pneimonijas slimnīcā, kur bija pavadījusi lielu daļu dzīves karantīnā. Viņa bija pirmā ASV identificētā asimptomātiskā vēdertīfa baktēriju nēsātāja, un, visticamāk, inficēja līdz 120 cilvēkiem.
1915. gadā Malonu piespiedu kārtā ievietoja karantīnā Riversaidas slimnīcā Nortbrātera salā. Tur viņa palika līdz nāvei — 23 gadus vēlāk.
1988. gads: policija Dorotejas Puentes īpašumā atrod apbedītus līķus
Meklējot bezvēsts pazudušu vīrieti ar attīstības traucējumiem, policija Sakramento, Kalifornijā, Dorotejas Puentes pansijas teritorijā atrada zemē apbedītu līķi. Vēlāk Puentei izvirzīja apsūdzības astoņu savu īrnieku un sava drauga slepkavībā.
Policija norādīja, ka Puente savus upurus pārdozējusi ar narkotikām, apbedījusi pagalmā un turpinājusi iekasēt viņu sociālās apdrošināšanas maksājumus.
Šī diena vēsturē
Šī diena vēsturē
Šī diena vēsturē