D vitamīns palīdz organismam uzsūkt kalciju un uzturēt veselus kaulus, kā arī piedalās muskuļu, nervu sistēmas un imūnsistēmas darbībā. Apvienotajā Karalistē iedzīvotājiem tumšajos gada mēnešos iesaka apsvērt 10 mikrogramu (µg) D vitamīna lietošanu dienā, jo saules gaisma šajā periodā parasti nav pietiekami spēcīga, lai āda saražotu vajadzīgo vitamīna daudzumu.

Uztura bagātinātājos visbiežāk sastopami divi D vitamīna veidi. D2 jeb ergokalciferolu parasti iegūst no ultravioletajai gaismai pakļautām sēnēm vai rauga, savukārt D3 jeb holekalciferols ir tā pati forma, ko cilvēka āda veido pēc ultravioletā B starojuma iedarbības. Lai gan abus veidus bieži uzskata par savstarpēji aizstājamiem viena un tā paša vitamīna avotiem, ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) informācija norāda, ka D3 parasti paaugstina D vitamīna līmeni vairāk un palīdz to saglabāt ilgāk nekā D2.

Pēc nonākšanas organismā D vitamīns iziet vairākus pārveides posmus. Aknas to pārvērš par 25-hidroksivitamīnu D — formu, ko ārsti parasti nosaka asins analīzēs, lai novērtētu cilvēka D vitamīna statusu. D2 veido 25-hidroksivitamīnu D2, bet D3 — 25-hidroksivitamīnu D3. Tieši D3 atvasinātās formas līmenis, kā liecina jaunākie dati, var samazināties pēc D2 lietošanas.

D2 lietošana saistīta ar zemāku D3 līmeni

2025. gadā žurnālā Nutrition Reviews publicētais pētījums apkopoja nejaušinātu kontrolētu pētījumu rezultātus. Tajā sadarbojās pētnieki no Sērijas Universitātes, John Innes Centre un Quadram Institute Bioscience. Kopumā tika pārskatīti 20 pētījumi, bet 11 no tiem sniedza datus, ko varēja izmantot galvenajā metaanalīzē.

Salīdzinot ar cilvēkiem, kuri D2 vitamīnu nesaņēma, tiem, kuri to lietoja, bija būtiski zemāka 25-hidroksivitamīna D3 koncentrācija. Atkarībā no izmantotās analīzes metodes vidējais samazinājums bija aptuveni 9 līdz 18 nanomoli litrā.

Tas nenozīmē, ka D2 vienkārši izvada D vitamīnu no organisma vai ka tā lietošana noteikti ir kaitīga. Pats D2 paaugstina 25-hidroksivitamīna D2 līmeni un var veicināt kopējo D vitamīna statusu. Pētījumā pārsteidzošais secinājums ir cits: vienas formas daudzuma palielināšana, šķiet, sakrīt ar otras formas samazināšanos.

“D vitamīna piedevas ir svarīgas, īpaši no oktobra līdz martam, kad Apvienotajā Karalistē mūsu organisms nespēj iegūt D vitamīnu no saules gaismas. Tomēr mēs atklājām, ka D2 vitamīna piedevas var faktiski samazināt D3 līmeni organismā, un tas ir iepriekš nezināms šo piedevu lietošanas efekts. Šis pētījums liecina, ka, ņemot vērā individuālos apsvērumus, D3 vitamīna piedevas lielākajai daļai cilvēku varētu būt izdevīgākas nekā D2,” sacīja Sērijas Universitātes pētniece un pētījuma vadošā autore Emīlija Brauna.

Pētniekiem pagaidām nav viennozīmīga skaidrojuma šai parādībai. Viena iespēja saistīta ar organisma mehānismiem, kas regulē D vitamīna vielmaiņu. Kad palielinās D vitamīna metabolītu koncentrācija, organisms var paātrināt šo savienojumu noārdīšanu un izvadīšanu, lai saglabātu līdzsvaru. Tādēļ D2 daudzuma palielināšanās varētu veicināt jau esošā 25-hidroksivitamīna D3 izvadīšanu. Agrāki eksperimenti arī liecina, ka šī mijiedarbība var darboties abos virzienos — D3 lietošana dažkārt samazina D2 atvasināto metabolītu līmeni.

D3 pieejams arī bez dzīvnieku izcelsmes izejvielām

Tradicionāli uztura bagātinātājos izmantotais D3 bieži iegūts no lanolīna, kas atrodas aitas vilnā. Taču pieejams arī bezdzīvnieku izcelsmes D3, tostarp no ķērpjiem. Tas ir būtiski cilvēkiem, kuri ievēro vegānu vai citu augu valsts uzturu.

John Innes Centre grupas vadītāja Ketrīna Martina norādīja: “Šī metaanalīze uzsver, cik svarīgi Apvienotajā Karalistē ir nodrošināt augu izcelsmes D3 vitamīna pieejamību.” Šādu produktu izveide kļuvusi praktiskāka, jo tirgū jau ir pieejami augu izcelsmes un citi dzīvnieku izcelsmes izejvielas nesaturoši D3 avoti, tostarp no ķērpjiem iegūts vitamīns.

Pētījuma rezultāti saskan ar agrākiem darbiem, kas liecina — D2 un D3 ietekme var atšķirties ne tikai pēc spējas paaugstināt D vitamīna līmeni asinīs. Žurnālā Frontiers in Immunology publicētā pētījumā, ko vadīja Sērijas Universitātes profesors Kolins Smits, tika analizēts, kā abu vitamīna formu lietošana ietekmē gēnu aktivitāti asinīs. Pētnieki konstatēja būtiskas atšķirības, tostarp imūnsistēmas darbībā. D3, šķiet, stimulēja ar I tipa interferonu signālu pārnesi saistītu aktivitāti, bet D2 šādu ietekmi neuzrādīja.

I tipa interferoni ir signālproteīni, kas palīdz brīdināt šūnas par infekcijas attīstību un veido nozīmīgu organisma agrīnās aizsardzības daļu pret vīrusiem un citiem patogēniem. “Mēs esam parādījuši, ka D3, bet ne D2, šķiet, stimulē I tipa interferonu signālu pārneses sistēmu organismā — būtisku imūnsistēmas daļu, kas nodrošina pirmo aizsardzības līniju pret baktērijām un vīrusiem. Tādējādi veselīgs D3 statuss var palīdzēt novērst vīrusu un baktēriju nostiprināšanos organismā,” sacīja Smits.

Tomēr šie imūnsistēmas dati nav jāuztver kā pierādījums, ka D3 lietošana novērsīs konkrētu infekciju. Izmaiņas gēnu aktivitātē un imūnsistēmas signālos ne vienmēr tieši nozīmē mazāku saslimšanu skaitu. Lai noteiktu, ko šīs atšķirības nozīmē ikdienas veselībai, nepieciešami plašāki klīniskie pētījumi.

Jaunāki dati parāda sarežģītāku ainu

Pēc 2025. gada analīzes publicētie pētījumi kopainu padarījuši niansētāku. Atsevišķā 2026. gada sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē tika izvērtēti 26 nejaušināti pētījumi par D2 vitamīnu. Tajā secināts, ka D2 lietošana būtiski samazināja paratireoīdā hormona līmeni un nedaudz palielināja kalcija koncentrāciju asinīs. Tas apliecina, ka D2 arī tad, ja tas var samazināt asinīs cirkulējošā D3 līmeni, organismā rada nozīmīgu bioloģisku ietekmi.

Tāpēc zemāks D3 līmenis nav jāinterpretē kā pierādījums, ka D2 ir neefektīvs. NIH pašreizējā informācija joprojām norāda, ka gan D2, gan D3 var paaugstināt kopējo D vitamīna līmeni asinīs. Atšķirība ir tā, ka uzkrātie pierādījumi dod priekšroku D3, ja mērķis ir panākt lielāku pieaugumu un saglabāt to ilgāku laiku.

Šāds secinājums atbilst arī iepriekšējām metaanalīzēm, kurās abas formas salīdzinātas tieši. Vienā no 24 pētījumu analīzēm konstatēts, ka D3 ir efektīvāks par D2 kopējā D vitamīna statusa uzlabošanā. Līdzīgu secinājumu izdarīja arī cita metaanalīze, kas pievērsās biežai vitamīna lietošanai.

Pētniekiem vēl jānoskaidro ietekme uz veselību

Galvenais neatbildētais jautājums vairs nav tas, vai D2 var samazināt asinīs cirkulējošo D3 — nejaušinātu pētījumu dati to pārliecinoši liecina. Neskaidrs paliek, vai šis samazinājums izraisa praktiski nozīmīgas atšķirības veselības iznākumos.

Pētnieki uzskata, ka nepieciešami papildu pētījumi, lai noskaidrotu, kā organismā tiek pārveidots D2 un D3, vai abu formu ietekme uz imūnsistēmu patiešām būtiski atšķiras un vai D3 būtu jāuzskata par vēlamāko ikdienas papildināšanas formu gadījumos, kad cilvēkam nav īpaša iemesla lietot D2.

Quadram Institute galvenais zinātniskais vadītājs Mārtins Vorens uzsvēra, ka D vitamīna deficīts ir būtiska sabiedrības veselības problēma, īpaši ziemas mēnešos, kad Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vidū tas ir plaši izplatīts. Viņaprāt, kopīgais pētījums atbilst institūta mērķim ar pārtikas inovācijām veicināt veselīgāku dzīvi un uzlabot uzturvielu blīvumu pārtikā. “Risināt šo problēmu ar visefektīvāko D vitamīna papildināšanas vai bagātināšanas veidu ir ārkārtīgi svarīgi visas valsts iedzīvotāju veselībai,” sacīja Vorens.

Pagaidām pieejamie dati arvien skaidrāk norāda, ka D vitamīna piedevas marķējumam ir nozīme. Gan D2, gan D3 var veicināt kopējo D vitamīna statusu, taču vielmaiņas ziņā tie ne vienmēr ir savstarpēji aizstājami. D3, šķiet, ir priekšrocība, ja mērķis ir paaugstināt un ilgāk uzturēt D vitamīna līmeni. Vienlaikus vēl jānoskaidro, vai šīs bioķīmiskās atšķirības pārvēršas būtiskās ilgtermiņa veselības atšķirībās.